Atbilstoši Darba likuma 59. pantā definētajam darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 76. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu. 

Tādējādi komandējuma dienas nauda nav darba samaksas daļa, bet gan uzskatāma par izdevumu kompensāciju, ko izmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 noteiktajai kārtībai un apmēram.  

Piedziņa nevar tikt vērsta uz darbiniekam izmaksāto komandējuma naudu un darba braucienu dienas naudu. Tas turklāt ir noteikts ir Civilprocesa likuma 596. pantā: 

Piedziņu nevar vērst uz: 

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; 

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; 

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; 

4) sociālās palīdzības pabalstiem; 

5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.