Darba likuma 152. pants paredz, ka tā saukto bezalgas atvaļinājumu, kas nepārsniedz četras kalendāra nedēļas viena gada laikā, ieskaita laikā, kurš dod tiesības uz darba devēja apmaksātu atvaļinājumu.

Tomēr, tā kā bezalgas atvaļinājuma laikā darba samaksu darbinieks nesaņem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ko piemēro atvaļinājuma naudas aprēķinam, darba devējs ņem vērā darba samaksu par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darbinieka darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Šāda aprēķina kārtība ir noteikta Darba likuma 75. pantā.

Proti, Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Tādējādi naudas izteiksmē izmantotais bezalgas atvaļinājums ietekmēs aprēķināmo atvaļinājuma naudas kopsummu.