Ja brālis nav atstājis pēdējās gribas rīkojumu – testamentu – vai noslēdzis mantojuma līgumu, tad saskaņā ar likumu mantot tiek aicināti laulātais, radinieki un adoptētie (Civillikuma 391. pants).

Mantošanas kārtībā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

• pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (bērni, mazbērni);
• otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (māte, tēvs), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Jāuzsver, ka zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks (Civillikuma 404. un 405. pants).

Savukārt, ja kādā šķirā atkrīt pirms citiem aicinātais mantinieks, tad mantojums pāriet uz viņa līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība (Civillikuma 406. un 834. pants).

Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā.

Līdz ar to jautājumā aprakstītajā situācijā pēc likuma aicināti mantot mirušā brāļa sieva un bērni. Jūs kā otrās šķiras mantinieks (brālis) pēc likuma mantot varētu tad, ja visi pirmās šķiras mantinieki – bērni un laulātais – atraidītu mantojumu.