Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsu daudzdzīvokļu māja ir reģistrēta kā DzĪB, bet apsaimniekošanu veic neliela privāta firma. Vienā no kāpņutelpām trešajā stāvā kāds visu laiku bojā īpašumu. Mums ir iedzīvotājs, kurš grib par saviem līdzekļiem uzstādīt šajā stāvā videokameru (nauda no mājas uzkrājuma fonda šiem nolūkiem netiks izmantota), lai normalizētu situāciju. Pagaidām vēl nav izlemts, ko darīt ar videosignālu no kameras. Pirmais variants: glabāt ierakstu iedzīvotāja datorā. Otrais variants: signālu tiešraides režīmā saņems viena no privātajām apsardzes kompānijām. Trešajā stāvā kādā redzamā vietā plānots arī pielīmēt uzlīmi “Notiek videonovērošana!”. Tomēr ir bažas, ka daži kāpņutelpas iedzīvotāji varēs teikt, ka tas viss ir iejaukšanās viņu privātajā dzīvē. Vai saskaņā ar Latvijas likumiem ir kādi papildu pasākumi, kuri jāveic pirms kameras uzstādīšanas? Piemēram, vai ir obligāti jāvāc kāpņutelpas/mājas iedzīvotāju paraksti (50% + viens paraksts), lai realizētu šo iniciatīvu? Paldies!
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Līdz ar to videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš minētajam likumam un būs saistošs visiem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un lietotājiem.
LV portāls ir skaidrojis: vairākumā gadījumu videonovērošana ir personas datu apstrāde. Šādas koplietošanas telpu videonovērošanas laikā iegūtie attēli satur personas datus, līdz ar to apstrādē ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.
Tas nozīmē, ka pārzinim (fiziskai vai juridiskai personai, publiskai iestādei, aģentūrai vai citai struktūrai, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus un kuras vārdā tiek veikta datu apstrāde šajā konkrētajā gadījumā) ir jāievēro regulas 6. panta 1. punktā noteiktais un jānodrošina, ka videonovērošanai ir tiesisks pamats. Proti, apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta pirmajā punktā minētajiem pamatojumiem:
Plašāk par to, ko nozīmē katrs no tiem, var lasīt LV portāla skaidrojumā par personas datu apstrādes principiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
