Ja bērna tēvs tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bērna māte ir tiesīga vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas, pamatojoties uz mātes iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem (tostarp tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu, zvērināta tiesu izpildītāja izziņu, kas apliecina faktu, ka bērna tēvs tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru), pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda līdzekļiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma Pārejas noteikumu 7.punktu laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā samazinātā apmērā, kas nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru noteicis Ministru kabinets.

Proti, 2013.gadā par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti 35 latu apmērā, bet par bērnu no 7 līdz 18 gadu vecumam - 40 latu apmērā, 2014.gadā - attiecīgi 40 un 45 lati, 2015.gadā - 45 un 50 lati un 2016.gadā - 50 un 55 lati.

Jautājumā par atsevišķas aizgādības noteikšanu jāatzīmē, ka atbilstoši Civillikuma 177.pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas savu vecāku aizgādībā.

(Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu.)

Civillikuma 178.pants un 178¹.panta pirmā daļa paredz, ka kopā dzīvojošie vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.

Kopīgā aizgādība par bērnu izbeidzas, ja uz vecāku savstarpējas vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata vienam no viņiem tiek nodibināta atsevišķa aizgādība. Ar atsevišķas aizgādības nodibināšanu vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, rodas tiesības vienpersoniski pieņemt visus lēmumus bērna dzīvē.

Strīdu par atsevišķas aizgādības noteikšanu izšķirtiesa civiltiesiskā kārtībā, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja bērns pats spēj to formulēt. Izšķirot strīdu par atsevišķas aizgādības tiesību noteikšanu, tiesai ir jāizvērtē, vai apstākļi, uz kuriem pamatots šāds prasījums, atbilst bērna interesēm un tāpēc ir nepieciešama vecāku kopīgas aizgādības izbeigšana.

Likums konkrēti nosaka, ka bērna aizgādības tiesības ir vecākiem.Cita persona var iegūt minētās tiesības tikai līdz ar bērna adopciju. Laulātā bērnu var adoptēt atvieglotā kārtībā. Tādā gadījumā bērna mātes laulātais juridiski kļūst par bērna tēvu un līdz ar to viņam rodas arī bērna uzturēšanas pienākums.