Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Civillikumā kopš 2013.gada 1.janvāra atrodamas vairākas būtiskas izmaiņas adopcijas procesā.
"Pētījums ģimenes tiesībās Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācijai Tieslietu ministriju pārliecināja, ka šī sadaļa jāaktualizē un jāprecizē atbilstoši pašreizējai situācijai," skaidro Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.
Lai to izdarītu, 2011.gadā Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu. Lai gan tā sniedza daudz ierosinājumu par nepieciešamajām izmaiņām, ne visu Saeima akceptēja. Tomēr Civillikumā kopš 2013.gada 1.janvāra atrodamas vairākas būtiskas izmaiņas adopcijas jomā.
Noteikts, kas nedrīkst būt adoptētāji
Civillikumā tagad ir skaidri pateikts, kādas personas nedrīkst būt adoptētāji. Šādas izmaiņas radušās, kā piemēru ņemot prasības bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem. Proti, bērnu aprūpes iestādē ar bērniem nevar strādāt cilvēks, kurš ir tiesāts par vardarbību, noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar vardarbību vai dzimumneaizskaramību. Līdz ar to minētās prasības Civillikumā tagad attiecinātas arī uz potenciālo adoptētāju.
Civillikuma 163.panta 4.daļā ir uzskaitīts, kādas personas nevar būt adoptētāji. Tie ir cilvēki,
L.Liepiņa uzsver, ka arī pirms izmaiņām Civillikumā potenciālo adoptētāju vērtēja, tādēļ arī līdz šim praksē šādas personas par adoptētājiem netika atzītas.
Kādos gadījumos pieļaujamas atkāpes par vecuma ierobežojumu
Adoptētāja vecums joprojām nav mainīts – par tādu var kļūt cilvēks, kurš ir vismaz 25 gadus vecs un 18 gadus vecāks par adoptējamo.
Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai ja adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.
"Civillikuma noteikto vecuma ierobežojumu var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības."
Civillikumā noteiktam vecuma ierobežojumam tāpat pieļaujamas atkāpes, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Piemēram, vīrietim ar sievas bērnu ir tikai 14 gadu starpība, taču šis vīrietis bērnu ir audzinājis jau vairākus gadus un bērns viņu uzskata par tēti. Ja agrāk šādā situācijā adopciju apstiprināt bija problemātiski, tad patlaban tiesai lēmuma pieņemšana ir vienkāršāka, ja tiek konstatēts, ka starp adoptētāju un adoptējamo jau ir izveidojušās vecāka un bērna attiecības.
Aizbildņa pienākumi adopcijas procesā
Vēl ir pārskatīta kārtība, kādā bērnu var adoptēt bijušais aizbildnis. Agrāk bija noteikts: ja aizbildnis gribēja adoptēt aizbilstamo, tad viņu vispirms atbrīvoja no aizbildņa pienākumu veikšanas, jo uzskatīja šo cilvēku par ieinteresētu minētajā procesā. Tikmēr par bērna aizbildni bija nepieciešams iecelt citu personu, kura varētu dot piekrišanu adopcijai.
Praksē nereti tas bija aizbildņa vecāks, draugs vai kāds cits, kurš pirms aizbildņa pienākumu pildīšanas bija jāizvērtē atbilstoši aizbildnības procesam. Rezultātā izveidojās diezgan bezjēdzīgs riņķa dancis.
Tagad minētie nosacījumi ir mainīti, sadalot tos divās daļās. Civillikuma 167.pants tagad paredz: "Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu vienlaikus ar adopcijas pieteikumu nodod bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos. Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."
"Adoptētais bērns pēc pilngadības tiesai var lūgt adopciju atcelt, pat ja adoptētājs tam nepiekrīt."
Proti, ja cilvēks kā aizbildnis grib adoptēt savu aizbilstamo, viņš dodas uz bāriņtiesu ar iesniegumu, kurā pauž vēlmi to darīt, kā arī atskaitās par aizbildņa pienākumu veikšanu.
Bāriņtiesa adopcijas procesa laikā aizbildni neatbrīvo no viņa pienākumiem un viņš turpina pārstāvēt visas bērna intereses. Izņēmums – aizbildnis nepārstāv aizbilstamā intereses adopcijas jautājumā. To dara bāriņtiesa, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs, visus apstākļus un dod gala vārdu adopcijas procesā.
Tādējādi ir novērsta bērna nevajadzīga juridiska "mētāšana", un cilvēki nav apgrūtināti ar formālām prasībām.
Piekrišanu adopcijai bāriņtiesa var dot biežāk
Civillikums paredz, ka māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Ja māte skaidri zina, ka dažādu objektīvu apstākļu dēļ nespēs uzņemties rūpes par bērnu, viens no risinājumiem ir sešas nedēļas pēc bērna piedzimšanas dot piekrišanu adopcijai.
Tiklīdz piekrišana saņemta, Labklājības ministrija bērnam meklē adoptētājus un viņam ir iespēja ātri nokļūt ģimenē. Vienlaikus L.Liepiņa uzsver, ka tā ir tikai piekrišana adopcijai, pati adopcija vēl nav notikusi, toties ir sākts process par aizgādības tiesību atņemšanu, kas ir diezgan ilgs un satraucošs laiks gan vecākiem, gan arī potenciālajam adoptētājam.
No 2013.gada 1.janvāra noteikts, ka piekrišanu adopcijai var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē. Tāpat noteikts, kādos gadījumos bāriņtiesa var dot piekrišanu par labu adopcijai. Tagad Civillikuma 169.pants paredz: "Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:
Piemēram, ir ģimene, kurā sievietei pēc laulībām ir jauns vīrs, kas vairākus gadus bioloģiskā tēva vietā audzina sievas bērnu un nu vēlas viņu adoptēt. Diemžēl bērna bioloģiskais tēvs to neļauj, kaut arī pats bērna dzīvē un audzināšanā nekādā veidā iesaistīties nevēlas. Šādos gadījumos bāriņtiesa līdz šim varēja un arī tagad var dot piekrišanu bērna adopcijai, ja iespējams pierādīt, ka bērna bioloģiskais tēvs adopciju aizliedz bez svarīga iemesla.
Kopš 2013.gada 1.janvāra Civillikums paredz, ka bāriņtiesa piekrišanu bērna adopcijai var dot arī tad, ja viens no adoptējamā bērna vecākiem ir nepilngadīgs. Lai gan nepilngadīgais, kam piedzimis bērns, ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā kā vecāks, viņš nevar pilnībā realizēt aizgādību, jo pats ir savā ziņā rīcībnespējīgs. Šādos gadījumos, vērtējot bērna intereses, bāriņtiesa var dot piekrišanu adopcijai, ja jauno vecāku nav iespējams iesaistīt bērna aprūpē.
"Piekrišanu adopcijai var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē."
Arī tad, ja aizbildnis, līdzīgi kā bioloģiskais tēvs, nevēlas dot piekrišanu adopcijai, to tagad var dot bāriņtiesa. "Tajā pašā laikā nevajadzētu piespiest aizbildni adoptēt bērnu, bet gan meklēt tādu aizbildni, kurš būtu gatavs to darīt, ja šāda iespēja rastos," norāda L.Liepiņa. Viņa uzsver, ka Labklājības ministrijas mērķis nav veicināt, lai bērna aizbildņi – vecvecāki vai cita bērna radinieki – bērnu arī adoptētu un tādējādi sajauktu savas radniecības attiecības.
Noteikti ir vērts atgādināt, ka katrs bāriņtiesas lēmums ir pārsūdzams mēneša laikā Administratīvajā rajona tiesā. Tādējādi, ja persona uzskata, ka bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu, kas ir pretējs bērna interesēm, tai nekavējoties jāvēršas tiesā ar argumentētu pieteikumu.
Pilngadīgais varēs lūgt adopciju atcelt
Nedaudz paplašināts ir to gadījumu skaits, kad adopciju var atcelt. Līdz bērna pilngadības sasniegšanai izmaiņu nav, proti, adopciju atcelt nevar. Tas nozīmē, ka līdz ar adopciju adoptētājs kļūst par pilntiesīgu vecāku. Līdz ar to, tāpat kā jebkuram vecākam, arī adoptētājam var ierobežot tiesības rūpēties par bērnu, ja ir konstatēti pārkāpumi.
Līdz šim adopciju varēja atcelt tad, kad adoptētājs pēc bērna pilngadības sasniegšanas par to vienojās ar bērnu. No 2013.gada 1.janvāra Civillikuma 175.pants paredz: "Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu."
Tātad – adoptētais pēc pilngadības sasniegšanas tiesai var lūgt adopcijas atcelšanu, pat ja adoptētājs tam nepiekrīt. Vienīgi adoptētajam jāpierāda, ka starp viņu un adoptētāju nav izveidojušās bērna un vecāku attiecības. Piemēram, bieži vien otra laulātā bērna adopcijas gadījumā ir vērojams, ka bērnu adoptē agrā vecumā, savukārt drīz pēc tam vecāki izšķiras un bērns kopš tā laika savu adoptētāju nav redzējis, kā arī nav izjutis nekādas rūpes par sevi un pat nezina, kur adoptētājs atrodas. Šādā gadījumā, ja adoptētais bērns pēc pilngadības to vēlas, viņam ir iespēja arī vienam pašam vērsties tiesā ar prasības pieteikumu un atbilstošiem pierādījumiem, lūdzot adopciju atcelt.
Neskaidrību vai jautājumu gadījumā var zvanīt uz Labklājības ministriju pa tālruņiem: vietējā adopcija – 67021649, ārvalstu adopcija – 67021619, sociālās garantijas ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem – 67021590.
