Bērna adopcija soli pa solim

Vispirms – saruna bāriņtiesā

Adoptēt var jebkurš cilvēks, kurš ir sasniedzis 25 gadu vecumu un kuram ir vismaz 18 gadu starpība ar adoptējamo bērnu. Ja vienam no laulātajiem nav 25 gadi, bērnu adoptēt nedrīkst. Ja pāris dzīvo civillaulībā, bērnu var adoptēt viens no viņiem, jo personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu. Var adoptēt laulātie vai viens pats cilvēks (vīrietis vai sieviete) arī tad, ja ir vientuļš.

Jebkurā gadījumā adopcija sākas ar sarunu bāriņtiesā. Lai kļūtu par adoptētājiem, potenciālajiem adoptētājiem ir jāvēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā ar pieteikumu, kurā ietverta adopcijas motivācija, norādīts vēlamais adoptējamā bērna vecums, skaits, dzimums.

I.Krastiņa skaidro, ka ar dzīvesvietas bāriņtiesu tiek saprasta cilvēka deklarētās dzīvesvietas teritorijā esošā bāriņtiesa. Ja faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir viena un tā pati, tad viss ir kārtībā. Savukārt, ja tās atšķiras, tad vismaz vienam no pāra būtu jādeklarējas faktiskajā dzīvesvietā, lai bāriņtiesa var ģimeni apmeklēt.

Papildus pieteikumam bāriņtiesā ir jāiesniedz arī šādi dokumenti:

• laulības apliecības kopija,
• dokumenti, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta,
• izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību,
• dzīves apraksts (CV),
• izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

LM speciāliste uzsver, ka, pirmo reizi dodoties uz bāriņtiesu, lai iesniegtu pieteikumu par vēlmi adoptēt bērnu, nav uzreiz nepieciešams savākt visus vajadzīgos dokumentus. To var darīt pamazām.

Ģimenes izpēte

Bāriņtiesa sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, lai iepazītos ar potenciālo adoptētāju. Ja ģimenei ir pamatots iemesls, kāpēc izpēte būtu veicama ātrākā laika periodā, piemēram, ir savi bioloģiskie bērni, pieredze bērnu audzināšanā, tā var lūgt, lai bāriņtiesa ģimenes izpēti veic ātrāk. Tās laikā bāriņtiesas pārstāvji veic pārrunas ar pašu ģimeni, dodas to apsekot dzīvesvietā, kā arī nosūta pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par ģimenes atbilstību adoptētāju statusam. Ja psihologa atzinums nav pozitīvs, tas nenozīmē, ka minētie cilvēki nevar kļūt par adoptētājiem. Šādā situācijā bāriņtiesa var ieteikt apmeklēt psihologa konsultācijas, speciālus kursus, piemēram, par bērnu audzināšanu attiecīgajā vecumā.

"Ja pāris dzīvo civillaulībā, bērnu var adoptēt viens no viņiem, jo personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu."

"Interesentiem ir jārēķinās arī ar to, ka bāriņtiesa pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju. Praksē bāriņtiesām ir bijuši gadījumi, kad pāri slēpj savu sodāmību. Tāpat ir situācijas, kad pāri par to uzreiz informē bāriņtiesas," skaidro I.Krastiņa.         

Informācijas iegūšana par bērnu

Pēc tam, kad bāriņtiesa ir veikusi ģimenes izpēti, tā lemj par potenciālo kandidātu atzīšanu par adoptētājiem vai arī to atsaka. Ja minētais lēmums ir pozitīvs, attiecīgās personas vēršas Labklājības ministrijā. Savukārt bāriņtiesa nosūta informāciju LM tās iekļaušanai Adopcijas reģistrā.

Pēc vecāku pieteikšanās ministrijā sākas nākamais posms adopcijas procesā – informācijas iegūšana par bērnu. Potenciālo adoptētāju gaidīšanas laiks ir atkarīgs no tā, kāds bāriņtiesas lēmumā ir noteikts adoptējamā bērna vecums un dzimums. "Mēdz būt arī izņēmumi, kad bāriņtiesas atzinumā norādītais adoptējamā bērna vecums ne vienmēr sakrīt ar tā bērna vecumu, kuru savā pieteikumā norādījuši bērna vecāki. Jo, piemēram, bāriņtiesa uzskata, ka vecāki nav piemēroti zīdaiņa adopcijai," stāsta I.Krastiņa.

Ja ir vēlme adoptēt bērnu vecumā līdz vienam gadam, tad aptuvenais gaidīšanas laiks, līdz tiek saņemta informācija par bērnu, ir no 3 līdz 6 mēnešiem. Tas ir saistīts ar to, ka reģistrā nav tik daudz mazu bērnu, turklāt šogad adoptētājiem ir izteikta vēlme adoptēt meitenes. Savukārt meiteņu ir krietni mazāk. Vismazākais novērotais gaidīšanas laiks ir bijis trīs mēneši, atzīst I.Krastiņa.

Ja persona/-as izvēlas adoptēt lielāku bērnu, nākas gaidīt no 2 līdz 3 mēnešiem. Tāpat speciāliste uzsver, ka nav iespējams prognozēt to, vai potenciālie adoptētāji vienā reizē saņems informāciju par vienu vai vairākiem bērniem.

"Praksē bāriņtiesām ir bijuši gadījumi, kad pāri slēpj savu sodāmību."

Speciālisti, saņemot informāciju par adoptējamo bērnu, to piedāvā Adopcijas reģistra pirmajai ģimenei, kurai ir atbilstošs bāriņtiesas lēmums. Ja minētā ģimene no piedāvājuma atsakās, informācija par bērnu tiek piedāvāta nākamajai atbilstošajai ģimenei. Tā rezultātā var veidoties situācija, ka pirmo informāciju par bērnu ģimene saņem pēc tam, kad no piedāvājuma ir atteikusies kāda cita ģimene. Speciāliste atzīst, ka iemesli, kāpēc adoptētāji atsakās, ir dažādi – bērna veselības stāvoklis, informācija par tā bioloģiskajiem vecākiem, neatbilstošs vecums, piemēram, adoptētāji vēlas sev vēl mazāku bērnu.

Tad, kad adoptētāji saņem informāciju par bērnu, viņi izvērtē, vai tikties ar bērnu vai ne. Ja adoptētāji atsakās no tikšanās, viņi turpina gaidīt informāciju par citu bērnu. Savukārt, ja saņemtā informācija adoptētājus apmierina, LM gatavo dokumentu par iepazīšanos ar bērnu. Pēc tam adoptētāji dodas uz attiecīgo bērnu iestādi vai audžuģimeni, iepazīstas ar bērna dokumentiem un arī ar pašu bērnu.

Pirmsadopcijas aprūpe

Ja adoptētāji pēc personīgas iepazīšanās ar bērnu vienojas turpināt adopcijas procesu, viņi vēršas bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā izsaka savu vēlmi konkrēto bērnu ņemt pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā.

Tad bāriņtiesa no konkrētās iestādes vai audžuģimenes, kurā atrodas bērns, vai bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ja bērns atrodas audžuģimenē, pieprasa bērna dokumentus, kas apliecina viņa juridisko statusu. Pēc tam bāriņtiesa nozīmē sēdi, kurā lemj par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā konkrētai ģimenei/personai uz noteiktu laiku, piemēram, no 1.augusta līdz 1.oktobrim.

"Vecajā bērna dzimšanas apliecībā nekādas izmaiņas netiek veiktas, un tā paliek dzimtsarakstu nodaļā."

Nu sākas pirmsadopcijas aprūpes laiks. Tas var ilgt no 2 līdz 3 mēnešiem, maksimums – 6 mēnešus. To paredz adopcijas kārtība. Tāpat, nosakot pirmsadopcijas aprūpi, vērā tiek ņemti arī riska faktori, piemēram, bērna vecums – jo lielāks bērns, jo ilgāks ir pirmsadopcijas aprūpes laiks. Tas nepieciešams, lai bērns varētu labāk sarast ar adoptētājiem. Šajā laikā bērns jau dzīvo adoptētāju ģimenē.