Precīzāki audžuģimeņu un bāriņtiesu pienākumi un tiesības

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?

Kopš 2006.gada decembra, kad spēkā stājās Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi", esam konstatējuši vairākas nepilnības, kas audžuģimenēm atsevišķos gadījumos kavēja iespēju pilnvērtīgi veikt bērnu aprūpes pienākumus, savukārt bāriņtiesām kavēja pilnvērtīgi uzraudzīt audžuģimenes, secina V.Gluščenko. Bija nepieciešams precizēt personu loku, kas drīkst kandidēt uz audžuģimenes statusu. VBTAI organizētajos semināros bāriņtiesas pārstāvji vairākkārt pauduši, ka bāriņtiesas lielās noslogotības dēļ dažkārt savlaicīgi nespēja īstenot bērnu personisko tiesību un interešu aizstāvību. Audžuģimenes, kurās ievietots liels bērnu skaits, objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr spēja audzināt un aprūpēt bērnus atbilstoši viņu labākajām interesēm. Savukārt, veicot audžuģimenes uzraudzību, dažkārt konstatēts emocionālas saiknes trūkums starp audžuģimeni un tajā ievietotajiem bērniem. Līdz šim noteikumos kā obligāts nosacījums audžuģimenes statusa iegūšanai nebija minēts psihologa atzinums. Pieredze apliecina, ka tas ir ļoti nepieciešams, jo saruna ar psihologu dod iespēju noskaidrot motivāciju un spēju veikt audžuģimenes pienākumus.

Izmaiņas audžuģimenēm

Iepriekšminēto nepilnību novēršanai grozījumos ir noteikta virkne pienākumu, kas audžuģimenei un bāriņtiesai ir jāpilda, skaidro VBTAI pārstāve. Noteikumu 8.punktā paredzēts noteikt termiņu, kurā audžuģimenei ir jāpaziņo bāriņtiesai (kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē) par dzīvesvietas maiņu. Pretējā gadījumā, ja audžuģimene bāriņtiesu novēloti informēs par savas dzīvesvietas maiņu, bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā nevarēs nodrošināt (pirms informācijas sniegšanas) bērna interešu aizsardzību.

Lai novērstu iespējamo audžuģimeņu un bērnu emocionālo traumēšanu, ir svarīgi, ka audžuģimene, pirms tā savā ģimenē uzņem bērnu, ne tikai ir iepazinusies ar viņa lietu, bet arī personīgi iepazinusies ar bērnu. Ļoti bieži jau pirmajā tikšanās reizē var novērot, vai emocionālā saikne veidosies vai ne, kā arī, ja vien tas ir iespējams, noskaidrot bērna viedokli par iespēju dzīvot konkrētajā audžuģimenē. Tādējādi izmaiņas nosaka, ka audžuģimenei ir pienākums, saņemot informāciju par bērnu, 10 dienu laikā personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.

"Pirms bērnu uzņemt savā ģimenē, ar viņu ir jāiepazīstas."

Vienlaikus audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību. V.Gluščenko uzsver, ka tas ir ļoti būtiski gan laikā, kad bērns tiek ievietots audžuģimenē un ir šķirts no ierastās vides, gan arī pēc uzturēšanās izbeigšanas audžuģimenē. Tāpēc pēc bērna uzņemšanas audžuģimenē, tai piecu darba dienu laikā bāriņtiesā jāiesniedz pārskats par bērna psihofizioloģisko attīstību. Šāda kārtība bāriņtiesām sniegs lielāku iespēju sekot līdzi bērna attīstības dinamikai. Turpmāk šāds pārskats bāriņtiesā ir jāiesniedz ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī piecu darba dienu laikā pēc uzturēšanās beigām audžuģimenē. Nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa minēto pārskatu var pieprasīt arī biežāk.

Prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem, ir laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus. Prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas, pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā.  

Izmaiņas bāriņtiesām

Sekmējot bāriņtiesas darbību un audžuģimenes efektīvu pārraudzību, izdarīti grozījumi noteikumu 2. un 13.punktā. Tie paredz, ka bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā iepriekš bija deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta, trīs dienu laikā pēc tam, kad tās rīcībā ir nonākusi informācija par audžuģimenes dzīvesvietas maiņu, nosūta iepriekšminētās ģimenes lietas materiālu kopijas tai bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes jaunā dzīvesvieta. Jo tieši tā bāriņtiesa, uz kuras darbības teritoriju ir pārcēlusies audžuģimene, spēj visefektīvāk veikt audžuģimenes pārraudzību – ikgadējo pārbaudi, ģimenes locekļu savstarpējo attiecību un dzīves apstākļu pārbaudes. Šīs pārbaudes ir būtiskas, lai lemtu par audžuģimenes statusa maiņu vai saglabāšanu.

Izvērtējot laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, bāriņtiesa visos gadījumos nosūta laulātos (personu) pie psihologa, kurš sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Līdz šim tā nebija obligāta prasība laulāto (personas) izvērtēšanas un atzīšanas par audžuģimeni procesā.

Vienlaikus noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka lēmums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai ir derīgs 12 mēnešus no lēmuma pieņemšanas brīža. Tajā pašā laikā bāriņtiesai būs tiesības lemt par audžuģimenes piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, ja tā ilgstoši un bez pamatotiem iemesliem atsakās uzņemt bērnu. Proti, ja audžuģimene bez svarīgiem iemesliem neuzņem savā aprūpē bērnu, bāriņtiesa var izvērtēt tās motivāciju kļūt par audžuģimeni, t.sk. motivāciju nodrošināt bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam atbilstošu  ģimenisku aprūpi.

Līdz šim noteikumos bija noteikts aizliegums laulātajam (cilvēkam) kļūt par audžuģimeni, ja tas "sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas". Arī VBTAI rīkotajos semināros bāriņtiesu locekļiem vairākkārt bija pausts viedoklis, ka ir nepieciešams ieviest vienveidīgu praksi audžuģimeņu lietās un pēc iespējas samazināt iespējamos pārkāpumus audžuģimenēs. Tāpēc noteikumos vienādotas prasības attiecībā uz cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par audžuģimeni.

Proti, noteikumi ir papildināti ar nosacījumu, ka cilvēki, kuri sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas, nav atzīstami par audžuģimeni. Šādas izmaiņas mazinās iespējamu vardarbības risku ģimenē un palīdzēs novērst situācijas, kad pastāv iespējams apdraudējums bērna veselībai, dzīvībai vai pilnvērtīgai attīstībai, īpaši laikā, kad bērni atrodas audžuģimenē.

"Audžuģimenes ikdienas aprūpē nedrīkst būt vairāk par sešiem bērniem."

Vienlaikus ir noteikti papildu ierobežojumi cilvēkiem, kuri var kandidēt uz audžuģimenes statusu – ja gadījumā par laulātajiem vai cilvēku bāriņtiesa jau ir lēmusi par kāda iepriekšējā statusa izbeigšanu (viesģimeņu, audžuģimeņu, aizbildņu) tieši pienākumu nepildīšanas dēļ, tad tas ir pietiekams iemesls nepiešķirt audžuģimenes statusu.

Līdz šim normatīvajos aktos nebija konkrēti noteikts, kā bāriņtiesai ir jārīkojas situācijās, ja, piemēram, audžuģimenes statuss ir piešķirts laulātajiem, bet viens no laulātajiem ir miris. Tas attiecīgi nozīmē, ka audžuģimenes pienākumus vairs nepilda ģimene, bet gan viens cilvēks. Vienlaikus, runājot par laulāto atzīšanu par audžuģimeni, V.Gluščenko uzsver, ka lēmuma pieņemšanas procesā vērtē abu laulāto spēju kopīgi veikt audžuģimenes pienākumu, nevis katru cilvēku atsevišķi. Līdz ar to gadījumā, ja audžuģimenē ir radušies objektīvi apstākļi, piemēram, tiek šķirta laulība, cilvēki stājas laulībā, tiek ierobežota rīcībspēja, miris otrs laulātais, otrs laulātais ir izsludināts meklēšanā vai izsludināts par mirušu, otrs laulātais ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu ar brīvības atņemšanu, atrodas apcietinājumā vai ir citi apstākļi, kas būtiski ietekmē laulāto (personas) spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus, bāriņtiesai ir pienākums izvērtēšanas procesam piesaistīt psihologu un nosūtīt laulātos (personu) pie speciālista atzinuma saņemšanai par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.

"Bāriņtiesai var nākties laulātos nosūtīt pie psihologa."

V.Gluščenko bāriņtiesām un audžuģimenēm atgādina, ka atbilstoši izmaiņām ir precizēts  audžuģimenē ievietoto bērnu skaits. Proti, noteikts ierobežojums, ka kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem. Savukārt, ja audžuģimenēs jau dzīvo liels bērnu skaits, bērni turpinās tajās atrasties līdz savas dzīves juridiskās situācijas loģiskam iznākumam – tātad atgriezīsies bioloģiskajā ģimenē vai arī tiks adoptēti, skaidro VBTAI pārstāve.

Nosakot ierobežojums, ka audžuģimenē drīkst ievietot brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), iespējams nodrošināt vēlamo bērnu skaitu ģimenē, jo salīdzinoši maz ir tādu bērnu, kuriem būtu pieci un vairāk brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas). Savukārt gadījumos, ja tomēr brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ir nepieciešams savstarpēji šķirt, noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka to var darīt tikai gadījumos, ja ir šķēršļi, kas traucē tos audžuģimenē ievietot kopā (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta ceturtās daļas 1.punkts ). Taču, ja nu gadījumā  bērni tiek šķirti, viņus ir jāievieto tādā ārpusģimenes aprūpē, kas būtu pēc iespējas tuvāk viena otrai, lai sekmētu savstarpēju saskarsmi. 

Audžuģimeņu apmācības

VBTAI pārstāve norāda, ka arī turpmāk audžuģimeņu apmācības notiks divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Tas nozīmē, ka laulātajiem (cilvēkam), kuri ar bāriņtiesas lēmumu ir atzīti par piemērotiem audžuģimeņu pienākumu veikšanai, būs jāapgūst mācību kurss atbilstoši audžuģimeņu apmācību programmai 68 akadēmisko stundu apmērā. Mācību plānā ir iekļautas tēmas gan par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu, gan par bērna attīstību un aprūpi, par saskarsmi ģimenē, gan arī par bērna tiesībām un pienākumiem.

Savukārt tās audžuģimenes, kurām jau ir piešķirts audžuģimeņu statuss, savas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā varēs papildināt, reizi trijos gados apgūstot audžuģimenes papildu apmācības programmu. Tās apjoms ir 24 akadēmiskās stundas. Pēc mācību beigām audžuģimene saņems apliecību par apmācības programmas apguvi. VBTAI ir plānots, ka 2012.gadā šo apmācības kursu apgūs 300 jau darbojošās audžuģimenes.