Likumpārkāpumu prevencija jeb neiespējamā misija (II)

Kā jau iepriekš minēts, lai attīstītu un pārbaudītu praksē preventīvos mehānismus bērnu likumpārkāpumu novēršanai, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un ar Šveices finanšu instrumenta atbalstu šogad uzsāka projektu trīs Latvijas pašvaldībās – Saldū, Cēsīs un Madonā. Kopumā projektā iesaistīti vairāk nekā 200 bērnu.

Šo darbu vada Novada darba grupa, kurā iesaistīti pašvaldību un tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti. Ir izstrādāts individuāls modelis starpinstitūciju sadarbībai katrā pašvaldībā, kā arī bērnu ar uzvedības problēmām risku konstatēšanai un vadībai, dodot priekšroku agrīnai prevencijai.

Ielaistajām problēmām – emocionāls raksturs

Lai, palīdzot bērniem, mēs rīkotos precīzāk, ieviesām anketas, ar kuru palīdzību varējām noskaidrot, kādas "ielaistības" pakāpes bērns ir mūsu priekšā. Ielaistās problēmas, kas veido bērnu antisociāla rakstura uzvedību, būtībā ir emocionāla rakstura. Tā ir cilvēciska atstumtība: bērns jūtas nevienam nevajadzīgs un tādēļ kļūst agresīvs.

Lielākajai daļai no projekta pirmajos astoņos mēnešos sastaptajiem bērniem raksturīgs tas, ka viņi netiek uzklausīti, saprasti un savā ģimenē jūtas lieki. Vēl arī redzams, ka vecāki, kuri audzina šos bērnus, absolūti nesaprot vecāku lomu, to, ka bērni ir dzīvas būtnes, ar kurām ir jāveido attiecības. Ka nevar ar bērnu visu laiku runāt pavēlošā tonī, turklāt paģērēt prasības, kuras viņi paši ikdienā pārkāpj desmitiem reižu. Vecāki, kuri liek bērnam justies pazemotam un noniecinātam, neiegūs ne mīlestību, ne autoritāti: bērns taču  redz, ka paši vecāki nebūt nav ideāli un vēl turklāt melo. Tas nozīmē, ka nav pamata attiecību veidošanai, jo nav sapratnes..

"Ielaistās problēmas, kas veido bērnu antisociāla rakstura uzvedību, būtībā ir emocionāla rakstura."

Daudzās ģimenēs nav viena no vecākiem, tomēr tas nav uzvedības problēmu galvenais iemesls. Piemēram, Saldus novada darba grupā norādīja, ka tur ir "pazuduši" tēvi – daudzās ģimenēs mātes bērnus audzina vienas. Viņas aizņemtas darbā, lai bērnam būtu apģērbs un ēdiens. Tā kā mums ir ekonomiskā krīze, darba stundas bieži vien ir ļoti garas, un viņas nevar būt mājās kopā ar savām atvasēm.

Tomēr jāsaprot - lai nodibinātu attiecības ar cilvēku, nav obligāti vajadzīgs nepārtraukts fizisks kontakts. Ja jums norunātas lietas, kuras jūs abpusēji izpildāt, ja bērns jūt, ka vecāks ir godīgs, tad attieksme arī no viņa puses būs līdzvērtīga. Cilvēkiem nav saprašanas, ka šīs attiecības ar bērnu ir vajadzīgas tāpēc, lai bērnu būtu iespējams mierīgi kontrolēt, nevis ar viņu dzīvot "kara stāvoklī". Ja bērns ko palūdz un vecāki to apsola un izpilda, bērns ticēs, kad nākamreiz viņam teiks – lūdzu, izdari šo, un tad mums būs tā, bet, ja tu rīkosies tā – būs šādi! Viss sākas ar vienkāršām lietām.

Šobrīd rit vienpadsmitais mēnesis, kopš sākām ieviest agrīnās prevencijas pieeju trijos Latvijas novados. Projekta gaitā iztaujājām pašvaldību speciālistus par novērotajām problēmām un agrīnās prevencijas nepieciešamību. Piedāvājam vairāku speciālistu viedokļus par šiem jautājumiem.

Interviju teksti pilnībā izlasāmi PROVIDUS interneta vietnē Providus intervijas.

Palīdzība vajadzīga arvien mazākiem bērniem

Ko, jūsuprāt, sevī ietver jēdziens "agrīnā likumpārkāpumu prevencija", kāpēc bērniem tā ir nepieciešama?

Sindija Timoščuka, Saldus novada Sociālā dienesta Bērnu un ģimenes nodaļas vadītāja: "Prevencija pati par sevi ir pasākumu kopums, darbības, kas mazina likumpārkāpumu izdarīšanu. Strādājot ar bērniem, mēs visbiežāk strādājam ar sekām, nevis ar cēloņiem. Līdz šim prevencijai pievērsts maz uzmanības, tas var būt saistīts ar speciālistu trūkumu, tomēr pēdējā laikā šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, prevencija tiek veikta agrāk, mazākiem bērniem. Saldū policijas pārstāvji, piemēram, dodas uz bērnudārziem un stāsta par drošību uz ceļiem un citiem noteikumiem."

Ivita Puķīte, Cēsu novada Sociālā dienesta Ģimeņu atbalsta nodaļas vadītāja: "Darbs ar bērniem būtu nepieciešams jau bērnudārza vecumā. Nesen saņēmām ziņu no bērnudārza, ka bērni kož un spļauj, piesaistījām psihologu. Papētot situācijas šo bērnu ģimenēs, konstatējām, ka tur ir nepieciešams darbs gan ar vecākiem, gan bērniem."

"Vecāki, kuri liek bērnam justies pazemotam un noniecinātam, neiegūs ne mīlestību, ne autoritāti."

Vivita Vecozola, Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas izglītības darba speciāliste: "Noziedzības risku ir arvien vairāk – narkotikas kļūst pazīstamākas, vecāki ir ļoti noslogoti ar darbiem vai strādā ārzemēs, šie faktori sekmē likumpārkāpuma izdarīšanu. Tieši nepilngadīgie citu ietekmei pakļaujas visvairāk. Bieži vien vecāki ir mazākas autoritātes nekā vienaudži. Tādēļ prevencijas pasākumi ir tik svarīgi – jo ātrāk ar šiem jauniešiem sāk strādāt, jo lielāka iespēja likumpārkāpumu skaitu samazināt."

Ko tādi mazi bērni dara?

I.Puķīte: "Piemēram, zog veikalā, sadraudzējas ar lielākiem bērniem un tad iesaistās likumpārkāpumos. Vecākie bērni lieto dažādas apreibinošas vielas, klaiņo, demolē un neiet uz skolu – bet pieaugušie pasaka, ka viņi ir bezspēcīgi."

Istabā nav vietas bērna gultiņai

Vai bērniem, kam pārkāpumi sākas agrīnā vecumā, tie laika gaitā kļūst nopietnāki?

V.Vecozola: "Katrā konkrētā gadījumā situācija jāvērtē atsevišķi, tomēr vispārīgs princips būtu – jo ātrāk, jo labāk. Ja runa ir par bērniem, ko vecāki jau no mazām dienām atstāj bez uzraudzības, kamēr paši dzer, prevencijas pasākumi jāsāk jau bērnudārzā."

I.Puķīte: "Ja šiem bērniem laikus nepalīdz, tad viņiem nereti nav robežu. Ļoti bieži ir tā, ka šos bērnus audzina viens no vecākiem, lielākoties mammas, kuras atzīst savu bezspēcību. Bet, ja bērnībā kaut kas ir palaists garām, pusaudžu vecumā vairs neko nevar izdarīt.

Vēl viens aspekts ir tas, ka ievērojamai daļai šo bērnu ir problēmas ģimenē, un lielākais darbs būtu jāveic ne tikai ar bērniem, bet ar tiem cilvēkiem, ar kuriem viņi dzīvo kopā. Dažkārt šie bērni ir negribēti, un vecāki viņiem to pasaka acīs. Piemēram, pasaka deviņgadīgam puisītim, lai viņš nenāk mājās, vai arī mamma paziņo, ka bērna gultiņai istabā nav vietas – tādējādi mazais cilvēciņš sajūtas lieks un nevajadzīgs."

S.Timoščuka: "Prevencijai būtu jāsākas jau pirmsskolas vecumā, kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu. Iespējams, atsevišķos gadījumos tā ir nepieciešama pat ātrāk – tas attiecas uz vecākiem, kuri paši ir sociālā dienesta vai Bāriņtiesas redzeslokā, kuriem policija ir sastādījusi protokolus, piemēram, par kautiņiem. Šos vecākus vajadzētu izglītot, aicināt uz kādām grupām jau tad, kas bērniņš vēl ir tikai gaidāms."

Kādi pārkāpumi ir raksturīgi šajā projektā iesaistītajiem bērniem?

V.Vecozola: "Pirmkārt, klaiņošana un skolas kavēšana, tāpat rupja izturēšanās, pieaugušo nerespektēšana. Nākamā pakāpe ir sīka apmēra zādzības, huligānisms, autobusu pieturu un vasaras mājiņu demolēšana. Nopietna problēma ir arī alkohola lietošana. Tā varbūt vēl neizpaužas atkarības līmenī, tomēr grupā to mēdz darīt arī divpadsmitgadīgi bērni."

S.Timoščuka: "Bērnus, kam konstatēti uzvedības riski, visvairāk redz skolā, tāpēc projekta ietvaros Novada darba grupā mēs iekļāvām to skolu sociālos pedagogus, no kurām projektā iekļauts lielākais bērnu skaits. Riski ir, piemēram, uzvedības problēmas – neprasme kontaktēties ar saviem vienaudžiem, risināt konfliktus sarunu ceļā – visbiežāk risinājums tiek meklēts ar dūrēm; ir vārdiski aizvainojumi, kas izriet no bērnu emocionālā stāvokļa - viņi netiek galā ar savām dusmām, jo nāk no mājām, kur tiek rāti; viņi redz, kā konflikti tiek risināti tur.

Tāpēc tiek plānotas tādas aktivitātes, kur bērni ir kopā un kur piedalās arī pieaugušie - tad bērni spēj sevi kontrolēt un konflikta cēloņus pārrunāt. Visa pamatā ir ģimene un pieaugušie. Bērnu uzvedība ir tikai sekas tam, kas ir bijis ģimenē."

Nevajag naudu, lai samīļotu savu bērnu

Prevencija nevērtē atbildību, lai piemērotu sodu, bet vērtē situāciju, lai rastu risinājumu. No prevencijas tās patiesajā veidolā ir tikai divas izejas – situācijas atrisinājums vai neveiksme – turklāt rezultāts samērā ātri top redzams.

Atbildības vērtēšana un sodīšana pēc savas būtības ir vienkāršāks mehānisms – tas dod iespēju vainīgajam "atpirkties" sabiedrības priekšā, izciešot sodu: sak`, esmu savu saņēmis, bet tālāk "balts un pūkains". Savukārt sabiedrība gūst tūlītēju gandarījumu atmaksas formā, tāpēc tai šāds soda veids ir saprotamāks, pat neraugoties uz tā izmaksām. Par sekām, piemēram, recidīvu, var arī nedomāt vai attaisnoties ar resursu trūkumu.

Turpretī prevencija tik daudz neprasa naudas, cik savlaicīgu iesaistīšanos, emocionālu un organizatorisku piepūli, turklāt šis darbs sabiedrībai ir regulāri jāskaidro, tostarp speciālistiem.

VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko norāda: "Latvijas īpatnība ir speciālistu dažādā izpratne par lietām. Nezinu, kā tas skanēs, bet es biju pārsteigta par kāda policijas darbinieka izteikumiem: "Mēs te ar tiem bērniem auklējamies, priekš kam? Paskatieties, kādi Iļģuciema cietumā apstākļi – uz turieni viņus vajag sūtīt, tur viss notiks kompleksi!" Manuprāt, šeit ir neizpratne par pašiem pamata jautājumiem – tā mēs pasakām, ka vienai četrpadsmitgadīgai meitenei cietumā būs ļoti labi…

"Jo ātrāk ar šiem jauniešiem sāk strādāt, jo lielāka iespēja likumpārkāpumu skaitu samazināt."

Bet uz kurieni tas bērns ies pēc Iļģuciema cietuma? Viņš tik un tā atgriezīsies savā pašvaldībā. Ko mēs varēsim piedāvāt, lai bērnam atkal kāja nepaslīd? Nemaz nerunājot par to, ko tas šai jaunietei nozīmēs ilgtermiņā. Sodāmība ir un paliek sodāmība. Tātad, šo sievieti ļoti īpaši vērtēs tad, ja viņa kādreiz varbūt gribēs adoptēt bērnu, ja vēlēsies kļūt par audžuģimeni, strādāt skolā vai bērnudārzā. Tas ļoti, ļoti ierobežos šā cilvēka tālākās iespējas."

Inga Millere, VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore, uzsver bērnu likumpārkāpumu novēršanas pamatus: "Pirmkārt, sakārtots, koordinēts starpinstitucionāls darbs. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka atbildīgo institūciju speciālisti strādā saskaņoti, ir apzinājuši problēmu un veic nepieciešamās darbības mērķa sasniegšanai. Normatīvo aktu bāze ir sakārtota, atliek to prasības ieviest ikdienas darbā.

Apmeklējot pašvaldības, saskaramies ar ielaistiem sociālajiem gadījumiem, kad bērniem bieži veidojas smagas uzvedības problēmas, kam nereti seko likumpārkāpumi. Preventīvie pasākumi ir nozīmīgi un attīstāmi. Ir svarīgi veikt izglītojošo darbu ar bērniem un vecākiem, veicinot izpratni par atbildību, rīcības sekām un pieejamajiem resursiem ģimenes situācijas uzlabošanai, tostarp pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu un citiem jautājumiem."

Novados turpinās darbs nepilngadīgo likumpārkāpumu atbalsta sistēmas izveidē: darbojas starpinstitūciju darba grupas, 120 bērniem tiek vērtēti uzvedības riski un viņi tiek iesaistīti aktivitātēs.

"Iespējams, ka nākamais būs projekts vecāku audzināšanai," tā ierosina pašvaldību speciālisti. Jo par vecākiem nepiedzimst! Parastā lietu kārtība ir tāda – ir vecvecāki, ir vecāki, ir bērns.

Vecāki mācās audzināt bērnus no vecvecākiem – pieredzē, kā viņi paši ir audzināti. Ģimenē cits citam dod mīlestību, tas ir mīlestības cilvēciskais cikls. Ja māte jūtas stabili un laimīgi, viņai ir laimīgi bērni; bet māte tā var justies tad, kad vīrs ir atbildīgs. Mēs šīs lomas varam noliegt vai apstrīdēt, bet jēga tām ir.