NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. decembrī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
5
5

Likumpārkāpumu prevencija jeb neiespējamā misija (I)

Bērni mēdz darīt palaidnības, bet nereti tās var pārtapt noziedzīga nodarījuma aizmetņos.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Piedaloties sanāksmēs, darba grupās, kur plaši ir pārstāvēti dažādās iestādēs strādājoši speciālisti, tostarp juristi, nākas konstatēt, ka priekšstati par likumpārkāpumu prevenciju vēl aizvien ir ļoti atšķirīgi. Saprotams, ka nevienam nav šaubu, kas tieši ir prevencija, jo tā definēta dažādos politikas dokumentos un tiesību aktos. Citāda situācija veidojas, kad sākam runāt par to, kādus pasākumus, rīcību šī prevencija sevī ietver. Prevencija ir kā kaimiņiene, kuru ik rītu sveicinām, bet nezinām, kā īsti viņa dzīvo.

Visiem saprotams, ka likuma pārkāpumus ir saprātīgāk novērst nekā izjust to kaitīgās sekas. Būtībā likuma pārkāpuma sekas ir daudz plašākas, nekā esam raduši domāt. Pats notikums nes sev līdzi negatīvas sekas pašam likumpārkāpējam (atbildība, sods), cietušajam (emocionāla, psiholoģiska, materiāla rakstura zaudējumi), arī sabiedrībai (rada neaizsargātības sajūtu, mazina cieņu pret tiesību normām, iestājas arī ekonomiskas sekas: par nodokļu naudu jāapmaksā policijas, prokuratūras, tiesas un soda izpildes iestāžu pūles, turklāt jānodrošina kompensējošie mehānismi cietušajiem un jāiemāca dzīvot sabiedrībā likumpārkāpējam).

Ja likuma pārkāpumā iesaistīts bērns

Sevišķi bīstami ir tad, ja šajā sistēmā, jebkādā no minētajiem statusiem, tiek iesaistīts bērns. Nav nozīmes, vai bērns ir cietušais, likuma pārkāpējs vai cietušā/likuma pārkāpēja tuvinieks, kaimiņš: kaitējums ir nodarīts personai, kura sevi pilnībā nevar pasargāt, ne vienmēr var pieņemt adekvātus lēmumus un atbilstoši reaģēt. Bērns, nepilngadīgais, ir pirmais ieinteresētais, lai būtu izveidota droša vide viņa izaugsmei, un ir pirmais cietušais, ja tādas nav, - pat tad, ja kļuvis pats par likuma pārkāpēju.

Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) datiem, 2010.gadā par noziedzīgiem nodarījumiem notiesātas 753 nepilngadīgas personas, no kurām iepriekš netiesāti bijuši 565 cilvēki.[1] Tātad lielākā daļa no viņiem tiesas priekšā stājušies pirmo reizi, kas liecina par to, ka mēs nedarām pietiekami daudz, lai vēl pilngadību nesasnieguši cilvēki nenonāktu saskarsmē ar tiesību aizsardzības iestādēm. Prevencija ir tikai mūsu sapņos, bet realitāte - uz papīra.

"Prevencija ir kā kaimiņiene, kuru ik rītu sveicinām, bet nezinām, kā īsti viņa dzīvo."

Pilnīgi iespējams, ka šeit kāds varētu oponēt - kopumā Latvijā nepilngadīgo notiesāto skaits strauji samazinājies[2], kā liecina TIS. Taču valstī sarūk arī bērnu skaits, liecina statistikas dati[3]. Turklāt, piemēram, to cilvēku resocializācijas procesu kvalitāte, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, pasliktinās[4], jo ar brīvības atņemšanu notiesātu personu, kuras agrāk bijušas notiesātas, īpatsvars notiesāto personu kopējā skaitā kopš 2008.gada palielinās: 2007.gadā ieslodzījuma vietās atgriezās tikai 19% no notiesāto skaita, turpretī 2010.gadā ir sasniegts savdabīgs rekords - 27%[5], kaut arī ieslodzīto skaits ir krities.

Ņemot vērā minēto, kļūst vēl vairāk iemeslu papūlēties, lai bērnus turētu iespējami tālāk no šīs "kadru kalves". Jautājums – ko un kā darīt? Vai ir pietiekami ar tiem prevencijas veidiem, kurus var nosaukt gandrīz ikkatrs uz ielas satiktais? Visdrīzāk nē, ja šodien redzam tieši šādus rezultātus.

Prevencijas būtība – apsteigt notikumus

Šeit noteikti jāuzsver, ka ir runa par "likumpārkāpumu prevenciju", nevis "likumpārkāpēju prevenciju" – nav jāgaida, kamēr cilvēks izdarīs pārkāpumu, un tikai tad jārīkojas.[6] Prevencija vairāk ir līdzeklis notikumu gaitas prognozēšanai un reaģēšanai, nevis iespēja vērsties pret personu. Prevencijas būtība ir aizsteigties priekšā notikumiem. Prevencija ir sistēma, kas veidota no tādiem savstarpēji saistītiem instrumentiem, kas dod iespēju novērst likuma pārkāpumu vai iejaukties, pirms šis pārkāpums noticis. Minētais nenoliedz, ka, ietekmējot personas uzvedības veidu, tās izvēles, var ietekmēt arī pašu personu. Tomēr prevencijas misija jebkuras represijas padara sekundāras.

Virkne jautājumu, kas saistīti ar likumpārkāpumu prevenciju, risināti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijā, kur norādīts: "Krimināltiesisko vai administratīvi tiesisko attiecību pastāvēšana nevar būt priekšnoteikums prevencijas pasākumu veikšanai - tas ir tikai viens no signāliem, kas norāda, ka persona arī turpmāk var radīt risku sabiedrības drošībai. Jebkura noziedzīga nodarījuma izdarīšanai ir kāds cēlonis. Šis cēlonis, kura dēļ persona tiesībpārkāpumu izdarījusi, pastāvēja jau pirms noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanas, tāpat arī šis cēlonis, iespējams, joprojām pastāv arī pēc soda izciešanas vai cita piespiedu līdzekļa piemērošanas. Tādēļ ir svarīgi, lai valstī ir tiesisks mehānisms, kā šādu nodarījumu risku konstatēt un kā novērst apdraudējumu, kā arī attiecīgās personas radītā apdraudējuma cēloni, pirms ticis nodarīts reāls kaitējums sabiedrībā visaugstāk vērtētajām interesēm."

Ņemot vērā iepriekš minēto, piedāvāju uz prevenciju palūkoties no tās organizācijas dažādiem viedokļiem, kas, iespējams, ir plašāks skatījums par līdz šim pierasto, likumā definēto iedalījumu vispārējā prevencijā (lai likumpārkāpums nenotiktu pirmo reizi) un speciālajā prevencijā (lai likumpārkāpumus neizdarītu atkārtoti).

Kas ir agrīnā likumpārkāpumu prevencija

Vadoties no prevencijas organizācijas veidiem, iespējams secināt, ka prevencija sastāv no divu veidu pasākumiem. Pirmais (visvairāk zināmais) ir proaktīvā rīcība, kas ietver dažādas plašākai sabiedrībai paredzētas informatīvas kampaņas, izglītojošus pasākumus. Otrais - reaktīvā rīcība (kaut arī par šo prevencijas daļu zinām mazāk, tai var pieskaitīt jaunos, Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijā piedāvātos risinājumus, dažādu risku konstatēšanas, vadības un novēršanas sistēmas, kuras saistītas ar aktīvu rīcību, iejaukšanos, lai prognozētu konkrēta indivīda rīcību).

Īpaši jutīgām sabiedrības grupām var piemērot vēl efektīvāku pieeju – agrīno likumpārkāpumu prevenciju. Nav šaubu, likumpārkāpumu prevencija ir svarīga visiem, bet bērniem it īpaši, lai būtu iespējams attālināt (vai novērst) to brīdi, kad bērns ar sociālās uzvedības problēmām kļūst par likumpārkāpēju un saskaras ar tiesību aizsardzības sistēmas represīvo pusi.

Agrīnā prevencija iedalāma divos apakšveidos: a) tā, kas tiek veikta agrīnā vecumā, iespējami jaunākiem bērniem; b) tā, kas tiek veikta agrīnā uzvedības risku periodā (pastāvot zemam riskam). Agrīno prevenciju var īstenot gan proaktīvā, gan reaktīvā veidā. Piemēram, bērnu likumpārkumu prevencija agrīnā vecumā visdrīzāk būs organizēta proaktīvi, ja vien bērna ģimenē vai pašam bērnam nav atklāti augsti uzvedības riski. Ja riski ir konstatēti, bet tie nav lieli (piemēram, bērns kādu laiku melo un neklausa), tad varētu piemērot dažas reaktīvas metodes. Protams, te nav domāti sodi, bet gan sociāla rakstura reakcijas un rīcības.

"Prevencijas būtība ir aizsteigties priekšā notikumiem."

Īstenībā viss preventīvais darbs notiek tur, kur ir cilvēki – pašvaldībās. Veiksmes un neveiksmes stāsti ir tieši atkarīgi no vietējo speciālistu profesionalitātes un vēlmes darboties. Lai attīstītu un pārbaudītu praksē preventīvos mehānismus bērnu likumpārkāpumu novēršanai, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un Šveices finanšu instrumenta atbalstu trīs Latvijas pašvaldībās – Saldū, Cēsīs un Madonā – uzsāka projektu "Atbalsta sistēma nepilngadīgo likumpārkāpumu novēršanai".

Katrā novadā tika izveidota īpaša darba grupa, kurā iesaistīti pašvaldību un tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti, izstrādāts individuāls modelis starpinstitūciju sadarbībai katrā pašvaldībā, kā arī bērnu ar uzvedības problēmām risku konstatēšanai un vadībai. Visos trīs novados projektā kopumā piedalās 240 bērni un deviņi seniori. Ja prevencijas mehānismu ieviešana norisināsies veiksmīgi, šī prakse tiks izplatīta arī citās pašvaldībās. Šobrīd rit vienpadsmitais projekta mēnesis.

Kāpēc prevencijas sistēma tieši bērniem

Viena lieta ir problēmu saprast, sēžot pie pulēta galda siltā kabinetā, cits priekšstats rodas, aizbraucot uz novadiem un parunājot ar cilvēkiem. Saprotams, ka mūsu rīcībā bija Latvijā veiktie pētījumi, tāpat arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) sniegtā informācija – tas parādīja, ka bērniem, sevišķi lauku novados, ir ļoti augsts sociālās atstumtības risks un šī latiņa, pār kuru klupt, ir daudz tuvāk, nekā bērniem, kuri dzīvo tādās attīstītās pilsētās kā Liepāja, Ventspils, Rīga vai Daugavpils. Līdz ar to bija pilnīgi skaidrs, ka problēma pastāv.

Agrīnā prevencija – tas nozīmē, ka bērns vēl nav likumpārkāpējs. Varbūt viņš ir izdarījis kādu administratīvi sodāmu pārkāpumu, bet, tā kā vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu, par to nav sodāms; vai arī viņam ir bijis kāds brīdinājums vai administratīvās komisijas lēmums par sliktu uzvedību. Jebkurā gadījumā šis ir zema riska bērns, jo pusaudžu vecumā līdzīgi kāzusi gadās bieži. Piemēram, ja jaunietis reiz 15-16 gadu vecumā izdzēris pudeli alus, nav pamata uzskatīt, ka viņš tagad regulāri ik dienu patērēs kasti alus un sāksies problēmas; lietas ir jāvērtē tā, kā tās dzīvē notiek.

"Likuma pārkāpuma sekas ir daudz plašākas, nekā esam raduši domāt."

Mums šajā projektā nebija dots vecuma grupas ierobežojums. No vienas puses tas bija slikti, no otras – labi. Mēs nevarējām paredzēt, cik daudz katrā novadā būs problēmu bērnu: vienā novadā vairāk bērnu ir viena vecuma, otrā novadā – cita. Piemēram, Cēsīs šajā projektā iesaistīja lielāko daļu bērnu, ar kuriem bija strādāts jau iepriekš. Bērniem, kurus mēs iekļāvām citā uzvedības modelī, konkrētie instrumenti bija par vāju, jo viņi bija sociāli smagāk "ielaisti": šiem bērniem bija nepieciešama dziļāka iejaukšanās, tāpēc Cēsīs bija vairākas, kaut arī relatīvi vērtējamas, neveiksmes. Viens no projektā iesaistītajiem bērniem tika notiesāts un nonāca ieslodzījuma vietā; tāpat citos novados bija gadījumi, kad bērni bēga no mājām. Vienlaikus jāatzīmē, ka šos gadījumus  nevaram vērtēt kā projekta veiksmi vai neveiksmi, jo problēmas, kas bija šiem bērniem, bija konstatētas jau sen iepriekš, pirms mēs sākām īstenot jauno pieeju prevencijai.

Turpmāk vēl.
 

[1] https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=AAE69DEC8CCAED4734959772C426F437 .

[2] 2010.gadā – 753; 2009.gadā – 936; 2008.gadā – 1160; 2007.gadā – 1265; 2006.gadā – 1389; 2005.gadā – 1438, https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=AAE69DEC8CCAED4734959772C426F437&groupid=tisstat&topmenuid=151

[3] http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html .

[4] Ar brīvības atņemšanu notiesātu personu, kuras agrāk bijušas notiesātas, īpatsvars (%) no notiesāto personu kopējā skaita. Pieejams: https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=1B1237D7D34AD1F1B650E7B11734AF59&id=212&topmenuid=151&tablereorder=yes&tableorder=4&tablesequence=A

[5] Tiesu informācijas sistēmas dati (Statistikas dati aktualizēti 28.11.2011.) Pieejams: https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=1B1237D7D34AD1F1B650E7B11734AF59&id=212&topmenuid=151&tablereorder=yes&tableorder=4&tablesequence=A

[6] Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija [izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 10.novembrī]. Pieejams: www.mk.gov.lv/doc/2005/TMKonc_041111_PPL.1271.doc

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU