Par katras atsevišķas mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs tās īpašnieks. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem ir jāvienojas un jānodrošina vismaz obligātās kopīpašuma pārvaldīšanas darbības. Ja viņi par to nekādi nespēj vienoties, tad, visticamāk, strīds jārisina tiesā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 

• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 
• segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 
• pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. 

Šī likuma 15. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. 

Likuma 18. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā: 

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants); 
• nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20. pants); 
• citādi savstarpēji vienojoties (21. pants). 

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti. 

Kopības lēmumu izpildītājs ir mājas pārvaldnieks, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. 

Mājas pārvaldnieks var būt: 

• dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā fiziskā persona; 
• dzīvokļu īpašnieku brīvi izraudzītais uzņēmums, ar kuru noslēgts mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniegšanas līgums; 
• dzīvokļu īpašnieku dibināta sabiedrība. 

LV portāls e-konsultācijā skaidroja, kas jāņem vērā, dibinot dzīvokļu īpašnieku sabiedrību. Pirmais solis ir dzīvokļu īpašnieku sapulces sasaukšana, ko parasti uzņemas iniciatīvas grupa jeb enerģiski cilvēki, kuri sapratuši, ka pašu spēkiem māju apsaimniekot būs izdevīgāk un labāk. Lēmums par dzīvokļu īpašnieku biedrības vai sabiedrības izveidošanu ir pieņemts, ja par to nobalsojis vairākums (50% plus viens) dzīvokļa īpašnieku.  

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumiem – kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki, u. c. – vairāk var uzzināt LV portāla raidierakstā “Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?”.