Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja es esmu Latvijas pilsonis, bet dzīvoju ārzemēs, vai uz mani arī attiecas likums par dzīvošanu bez derīga Latvijas identifikācijas dokumenta? Man drīz beigsies pases derīguma termiņš, un ir grūti aizbraukt uz Latviju un pagarināt pasi, bet kontinentā, kurā dzīvoju, nav it nevienas Latvijas pārstāvniecības, kurām ir tiesības atjaunot Latvijas valsts pilsoņu pases. Mans jautājums ir: ja man ir manas rezidences valsts derīgs identifikācijas dokuments (kurš nav Latvijas dokuments), bet manai Latvijas pasei būtu beidzies derīguma termiņš vairākus gadus, vai tas skaitās kā administratīvs pārkāpums? Varbūt tas likums attiecas uz latviešiem, kuri dzīvo Latvijā. Šāda informācija nav precizēta likumā, tādēļ gribu noskaidrot, kā īsti ir. Un, ja tas attiecas uz ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kā tiek izvērtēts sods? Vai naudas sods ir vienreizējs, vai arī to saskaita atkarībā no mēnešu, gadu daudzuma, kad cilvēks ir dzīvojis bez derīgas Latvijas pases vai arī dzīvojis ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš?
Personu apliecinošu dokumentu likuma 9. panta 1. daļa noteic, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Saskaņā ar likuma 16. panta 1. daļas 7. punktu personu apliecinošs vai pagaidu dokuments ir lietošanai nederīgs, ja tam beidzies dokumenta derīguma termiņš.
Likuma 17. panta 1. daļa noteic, ka par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām. Naudas soda aprēķins nav saistīts ar termiņa ilgumu, kādā persona dzīvo bez derīga personas apliecinoša dokumenta.
Likuma 5. panta 3. daļa noteic: (..) ja pase ir zudusi vai kļuvusi lietošanai nederīga, Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijas Republikā no trešās valsts, ar kuru nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums.
Likuma pārejas noteikumu 5. punktā noteikts, ka grozījums šā likuma 9. pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, kā arī 9. panta septītā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz 2030. gada 31. decembrim minēto 9. panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz personu:
1) kura Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegusi ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
