Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Uz dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu nav attiecināmas Darba likuma normas. Pabalsti nav uzskatāmi  par darba samaksas daļu. Dīkstāves pabalsta un dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu regulēja speciālie normatīvie akti. Līdz ar to dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts un laiks, par kuru darbiniekam tika izmaksāts dīkstāves pabalsts un dīkstāves palīdzības pabalsts, netiek ieskaitīts vidējas izpeļņas aprēķinā, līdzīgi kā darbnespējas lapas B apmaksas gadījumā, jo to izmaksu veic nevis darba devējs, bet gan kompetentā iestāde, kas ir pilnvarota to darīt.

Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Darba likuma 75. panta ceturtā daļa noteic, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.