Jūsu minēto Pasažieru stacijas noteikumu 1. pantā ir norādīts, ka: “1.1. Pasažieru staciju lietošanas noteikumi, turpmāk – Noteikumi, izdoti, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 5. panta 2.¹ daļu, 12.¹ panta 1. daļu un 3. daļas 3. apakšpunktu, kā arī 19. pantu”.

Dzelzceļa likuma 5. panta 2.¹ daļā ir noteikts, ka “dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām izdod dokumentus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas ir publiski pieejami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā”.

Dzelzceļa likuma 19. panta 3. punktā ir noteikts, ka “pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai”.

Administratīvās atbildības likuma 1. pantā ir noteikts, ka “likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu”.

Savukārt “administratīvās atbildības sistēmu veido normatīvie akti, kuros ir noteikti administratīvie pārkāpumi, administratīvie sodi un administratīvo pārkāpumu process” (atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 2. panta 1. daļai).

“Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.” (Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 2. panta 3. daļai.)

Savukārt “par administratīvo pārkāpumu nav atzīstama personas rīcība (darbības vai bezdarbība), kurai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet kura izdarīta vai pieļauta apstākļos, kas izslēdz administratīvo atbildību” (atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 5. panta 2. daļai).

Persona ir atbrīvojama no administratīvās atbildības, “ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas”. (Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 11. pantam.)

Ja persona aizmieg pasažieru stacijā, tad jāvērtē katra konkrētā gadījuma apstākļi.

Jo atbilstoši administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipiem ir spēkā nevainīguma prezumpcija: “Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai.” (Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 29. pantam.)

Tāpat katrai personai ir tiesības prasīt soda pamatojumu amatpersonai, kas uzliek sodu, kā arī personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par administratīvo sodu iestādes amatā augstākajai personai vai tiesā.