Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45. pantā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 45. panta ceturtā daļa paredz, ka īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

• īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;
• tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” nosaka kārtību, kādā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu.

Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam, ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks vai viņa ģimenes loceklis un atsavināšanas ierosinājumam tiek pievienots:

• atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopija;
• īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu;
• atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līgums;
• izziņa par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.

Saskaņā ar minēto noteikumu 8. punkta 8.3. apakšpunktu atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav tiesīga ierosināt atsavināšanu.

Vienlaicīgi vēršam jūsu uzmanību, ka iestādes rīcība (šajā gadījumā atteikums) ir apstrīdama padotības kārtībā augstākā iestādē.

Tā kā konkrētas lietas tiesiskie apsvērumi attiecīgā lēmuma pieņemšanai nav zināmi, sniegtajai atbildei ir tikai vispārīgs raksturs.