Man ir jaunais personas kods. Augstskolas diploma pielikumā ir iekļauts kvalifikācijas ieguvēja dzimšanas datums. Tam, man šķiet, nav leģitīma mērķa, un tas ierobežo tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo diploms ir jāuzrāda potenciālajam darba devējam. Līdzīgi ir ar pasēm, proti, paralēli personas kodam, kurā nav ietverta konkrētā sensitīvā informācija, ir iekļauts dzimšanas datums pat tad, ja esi pilngadīgs. Vai minētās normas ir iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā? Kāpēc likumdevējs ieviesa jaunos personas kodus, taču visus trūkumus nenovērsa? Esmu ļoti apbēdināts, jo, mainot savu veco personas kodu, man teica, ka tagad nevarēs uzzināt manu vecumu. Vai pastāv tiesiska iespēja, lai pamattiesības tiktu aizskartas ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?
Personu apliecinoša dokumenta saturu nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”. Norādām, ka personu apliecinošajā dokumentā iekļauj ziņas par personu atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem un personas biometrijas datus tādā apjomā un formātā, kā to nosaka Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti par prasībām ceļošanas dokumentiem. Ministru kabinets var noteikt papildu ziņas, kas iekļaujamas personu apliecinošajā dokumentā. Savukārt attiecībā uz dzimšanas datuma norādīšanu diploma pielikumā – arī tā saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Līdz ar to Datu valsts inspekcija nesaskata iespējamus personas datu aizsardzības prasību pārkāpumus un minētajā gadījumā personas datu (dzimšanas datuma) apstrāde ir tiesiska, jo balstīta uz normatīvo aktu prasībām.
Tas, ka personas kodā nav dzimšanas datuma, nenozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm vai privātpersonām nav tiesību uzzināt personas dzimšanas datumu, ja tas nepieciešams, lai izpildītu likumā noteiktos pienākumus.
Ja persona uzskata, ka normatīvais akts pārkāpj tās tiesības, viņai ir tiesības iesniegt prasību Satversmes tiesā. To, vai tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi, vērtē likumdevējs, savukārt Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei vērtē Satversmes tiesa.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!