Nokavējuma procenti ir blakus prasījums, bet attiecībā uz kredīta apkalpošanas komisiju tas nav viennozīmīgi apgalvojams. Blakus prasījumi tiek uzskatīti par mazāk prioritāriem, mazāk svarīgiem prasījumiem kā kreditoru galvenie prasījumi. Parādnieka finansiālu grūtību apstākļos ir ierobežoti līdzekļi, lai pilnībā segtu kreditoru prasījumus. Tādēļ ir taisnīgi, ka no šiem ierobežotajiem līdzekļiem vispirms tiek segts pamatparāds, ar kura savlaicīgu apmaksu kreditoram bija tiesības rēķināties. Savukārt līgumsods un procenti, kas radušies pamatparāda apmaksas nokavējuma dēļ, tiktu segti tad, ja pilnībā segts pamatparāds. Parādnieka finansiālu grūtību apstākļos līgumsoda un procentu apmaksa uztverama kā papildu labums, jo kreditoram nav radušies mantiska rakstura zaudējumi tā iemesla dēļ, ka blakus prasījumi nav savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāti.

Savukārt gadījumā, ja kredīta apkalpošanas komisija ir izdevumi, kas kreditoram jau reāli radušies (piem., komisijas maksā tiek iekļauti kancelejas izdevumi un/vai darba samaksa darbiniekam, kas noformē kredītu), prasījums par šo summu atlīdzību būtu pieskaitāms galvenajam prasījumam. Tomēr kreditoram ir jāiesniedz administratoram pamatojoši dokumenti, kas apliecina, ka kredīta apkalpošanas komisija ir izdevumi, kas parādnieka vainas dēļ jau radušies, un tādēļ tie nebūtu uzskatāmi par mazāk būtiskajiem blakus prasījumiem.

Norādām, ka saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks sedz tikai pamatparādu (galveno prasījumu), neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus (Maksātnespējas likuma 155.panta piektā daļa). Attiecīgi saistību dzēšanas plānā tiks iekļauts tikai kreditora galvenais prasījums, bez blakus prasījumiem.

Informējam, ka parādnieka finansiālu grūtību apstākļos t.s. “ātro aizdevumu” ņemšana nav neparasts solis. Pats par sevi apstāklis, ka parādnieks trīs mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizņēmies summu 400 eiro apmērā, nav pamats maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumu konstatēšanai. Turklāt kreditoram aizdevumi būtu jāizsniedz atbildīgi, izvērtējot parādnieka iespējas atmaksāt kredītu.

Kreditors, kas nav pieteicis savu kreditora prasījumu Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku (Maksātnespējas likuma 73.panta otrā daļa) un tādējādi zaudē iespēju saņemt sev pienākošās summas no parādnieka gan maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Minētais nav attiecināms vienīgi uz prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu un citiem prasījumu veidiem, kas noteikti Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija. Maksātnespējas administrācijas atbildei ir informatīvs raksturs.