Saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) sniegto informāciju, saņemot komentārus, kas ir naidu kurinoši vai ceļ neslavu (apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana), gan pati persona (ja komentārs vērsts pret konkrēto personu), gan jebkura cita persona var ziņot drošības aizsardzības iestādēm – Valsts policijai vai Valsts drošības dienestam –, ņemot vērā attiecīgo komentāru saturu. 

TM norāda, ka persona var vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā, ja komentāri ir vērsti pret konkrēto personu. Tādā gadījumā persona var celt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu atbilstoši Civillikuma (CL) 2352.¹ pantam, kurā noteikts, ka “katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai”. 

Savukārt par neslavas celšanu atbildība ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 157. pantā. “Arī šādā gadījumā neslavai jābūt celtai pret konkrēto personu, respektīvi, viens cilvēks nevarēs lūgt ierosināt kriminālprocesu par otras personas neslavas celšanas gadījumu,” skaidro TM.  

Vienlaikus TM vērš uzmanību, ka jāskatās, kur konkrētie komentāri publicēti: “Lai gan primāri publikācijas autors atbild par sava ieraksta sekām, tomēr likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu, kā arī noteiktos gadījumos paredz atbildību par šādas informācijas publicēšanu.” 

Līdz ar to var prasīt masu informācijas līdzeklim atsaukt ziņas, ja tās ir nepatiesas, vai arī prasīt atvainošanos. Norādāms, ka ne vienmēr sociālie mediji un Latvijas interneta portāli tiek uzskatīti par masu informācijas līdzekļiem. Tie par tādiem tiek uzskatīti, ja ir reģistrēti kā masu informācijas līdzekļi, tādējādi minētais likums nav attiecināms uz visām internetā pieejamajām platformām, skaidro TM. 

LV portāls papildus norāda: 2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju, kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. Pilns sprieduma teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā. 

Turpretī Valsts policija (VP) norāda, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) 369. pantā ir noteikti kriminālprocesa uzsākšanas iemesli.  

Proti,  kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai arī šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgajā iestādē. 

“Minētās ziņas var iesniegt gan noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona kā iesniegumu, gan jebkura fiziskā vai juridiskā persona kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi,” skaidro VP. 

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai, ja interneta vidē tiek celta neslava, saskatītas naida kurināšanas pazīmes, izteikti draudi vai pret personu tiek vērstas cita veida darbības, tā ir tiesīga vērsties policijā. Likumsargi katru gadījumu vērtēs individuāli, respektīvi, vai ir saskatāms noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums. 

Kā akcentē VP, iesniegumā jānorāda pēc iespējas plašāka informācija par notikušo, tostarp pievienojot ekrānuzņēmumus, sarakstes u. tml. 

Iesniegumus atbilstoši Iesniegumu likuma 5. pantam izskata 30 darba dienu laikā. Ja konstatēts, ka iesnieguma izskatīšanai būs nepieciešams vairāk laika, attiecīgā persona par to tiek informēta.