Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” IV un V nodaļas nosaka secību, kādā tiek privatizēti dzīvokļi (vienā gadījumā, ja māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, otrā gadījumā – uz privātpersonas zemes). Šo nodaļu ietvaros atsevišķi tiek regulēta privatizācijas secība attiecībā uz izīrētu dzīvokli (viendzīvokļa māju), kopējo dzīvokli, neizīrētu dzīvokli (viendzīvokļa māju), neizīrētu daudzdzīvokļu māju, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 13. panta pirmajai daļai ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt cita persona, ja īrnieks atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

Ņemot vērā privatizācijas procesa brīvprātīguma principu (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 3. panta ceturtā daļa), personai, parakstot privatizācijas pieteikumu, ir tiesības turpināt iesākto privatizācijas procesu vai atteikties no tā.

Minētā sakarā vēršam jūsu uzmanību, ka atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 34. panta trešajai daļai īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. augustam, ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006. gada 28. februāra (sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pašvaldības dome vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu), savukārt minētā likuma 34. panta otrā daļa noteic, ka par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu minētā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30. punktu no 2006. gada 1. septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus.

Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz iespēju privatizācijas objektu izpirkt uz nomaksu, pircējam samaksājot pirkuma maksu, izdarot periodiskus maksājumus 5 gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas (46. panta pirmā daļa). Šeit jāņem vērā, ka pirkuma maksas nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu uz privatizētajiem objektiem ar šo likumu tiek piešķirtas ķīlas tiesības, nostiprinot uz līguma pamata īpašuma tiesības, vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas apmērā (46. panta trešā daļa), no kā izrietēs, ka pircējs bez valsts vai pašvaldības attiecīgās institūcijas atļaujas nevarēs privatizācijas objektu sadalīt, atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot gadījumus, ja apgrūtinājumi radīti ar likumu vai atsavināšana notiek ar tiesas spriedumu.

Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ir noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs (17. panta pirmā daļa).

Ja dzīvojamā telpa personai (ģimenei) izīrēta palīdzības ietvaros, atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tad saskaņā ar 20. pantā noteiktajiem ierobežojumiem izīrētā dzīvojamā telpa netiek nodota privatizācijai, to nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tā nav pārdodama vai citādi atsavināma dzīvojamās telpas īrniekiem vai citām personām.

Lai iegūtu informāciju par iespēju privatizēt konkrēto dzīvokli, jums ir jāvēršas attiecīgās pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisijā vai struktūrvienībā, kas pilda šīs funkcijas.