E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20593
Lasīšanai: 6 minūtes

Nodarbinātība – atbilstoši darba līgumā nolīgtajam

J
jautā:
08. jūlijā, 2020
Jana

Labdien! Esmu pārskatījusi visus likumus, bet atbildi neatradu. Ražotnē, kurā tikām pieņemtas darbā ar summēto darba laika līgumu, pie ražošanas līnijas tikām nodarbinātas 8 personas. Darba devējs iegādājās modernāku aparatūru, līdz ar to uz pastāvīgu darbu palika 2 personas. Pārējām piedāvāja citu darbu. Nepārslēdzot līgumu, mums tika darbs ar apmēram 10 dienām mēnesī (arī mazāk). Nevaram samaksāt pat rēķinus... Darba devējs aizbildinās, ka nav darba, ko mums piedāvāt. Bijām uz pārrunām, viņi iesaka rakstīt atlūgumu. Bet mēs negribam atlūgumu, gribam strādāt. Tāda sajūta, ka grib mūs nomērdēt badā, jo nesanāk pat minimālā alga. Piebildīšu, ka laukos ir gandrīz neiespējami atrast citu darbu. Ko lai iesāk šajā gadījumā?

A
atbild:
30. jūlijā, 2020
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadošā juriskonsulte

Arī summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam ir jāievēro Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktā noteiktais pienākums darba līgumā norādīt nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku – cik stundu dienā vai nedēļā darbinieku plānots nodarbināt. Atbilstoši Darba likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, kā arī darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros (Darba likuma 51. panta pirmā daļa, 52. pants). Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt sev noteikto darbu (Darba likuma 51. panta otrā daļa). Ņemot vērā minēto, darbiniekam ir nodrošināms darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Kā noteikts Darba likuma 74. panta otrajā un trešajā daļā, darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa. Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Līdz ar to, ja darbinieks nav bijis vainojams pie apstākļiem, ka darbinieks nav bijis nodarbināts atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam, darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt atlīdzību par dīkstāves laiku.

Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības izpildāmas pēc labas ticības un atbilstoši brīvas gribas izpausmei, tādējādi, ja jūs neesat darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, jums pret pašas gribu nav pienākuma uzteikt darba līgumu.

Nodibinātajās darba tiesiskajās attiecībās ir pieļaujams veikt grozījumus darba tiesisko attiecību nosacījumos. Darba likuma 97. pants noteic, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Bez darbinieka piekrišanas, neveicot rakstveida grozījumus darba līgumā, darba devējs nav tiesīgs mainīt darba tiesisko attiecību nosacījumus, piemēram, nosacījumus attiecībā uz nolīgto darba laiku vai darba samaksu. Tādējādi darba devējam ir pienākums jūs nodrošināt ar darbu atbilstoši rakstveidā noslēgtajiem darba tiesisko attiecību noteikumiem.

Ja ir aizskartas jūsu tiesības, iesakām ar sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet norādi uz normu pārkāpumu un pieprasījumu izmaksāt jums pienākošos darba samaksu. Saskaņā ar Darba likuma 94. panta otro daļu darba devējam sūdzība jāizskata un atbilde uz to jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Sūdzību iesakām rakstīt divos eksemplāros, no kuriem viens paliek jums, otrs darba devējam. Ja sūdzību nav iespējams personīgi iesniegt darba devējam, jūs to varat nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi. Pie sava sūdzības eksemplāra pievienojiet “Latvijas pasta” kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas nenovērš jūsu tiesību aizskārumu, jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU