Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

No jautājuma saprotu, ka dzīvojamā māja ir piecu personu kopīpašumā un to starpā ir parakstīta vienošanās par īpašuma lietošanas kārtību, proti, lietošanas tiesības uz konkrētiem dzīvokļiem un kopīgas lietošanas tiesības uz koplietošanas telpām.

Vispārējais princips, kas izriet no Civillikuma 1068. panta, noteic, ka rīkoties ar kopīpašumu kopā vai pa daļām drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Tomēr pants noteic arī izņēmumu gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem. Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu atlīdzināmi tikai nepieciešamie izdevumi.

Civillikuma 865. pants noteic izdevumu veidus – nepieciešamie izdevumi, derīgie izdevumi un greznuma izdevumi.

Nepieciešamie izdevumi ir tādi, ar kuriem pašu lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma.

Derīgie izdevumi – uzlabo lietu, proti, pavairo ienākumu no tās.

Greznuma izdevumi – lietu padara tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.

Atkarībā no izdevumu veida atšķiras to atlīdzināšana:

• nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis;
• derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību (skat. arī Civillikuma 867. pantu, ir nosacījumi);
• greznuma izdevumus nevar prasīt, lai tos atlīdzina.

Atbildot uz pirmo jautājumu, manā ieskatā ēkas apdrošināšana nav nepieciešama vajadzība un to nevarēs uzskatīt par nepieciešamajiem izdevumiem. Proti, tie nav tādi izdevumi, bez kuriem nevar iztikt. Manuprāt, tos arī nevarēs uzskatīt par derīgiem izdevumiem, jo tie nepaaugstina lietas vērtību. Tie drīzāk ir greznuma izdevumi. Līdz ar to, ja trīs īpašnieki ir vienojušies par ēkas apdrošināšanu, tad izmaksas polises iegādei būs jāsedz pašiem un tie nebūs tiesīgi piedzīt izdevumus no pārējiem diviem.

Taču izdevumus par jumta un apkures sistēmas maiņu jau varētu uzskatīt par nepieciešamu vajadzību, bez kuras nevar iztikt, it īpaši tad, ja to neveikšana nākotnē varētu radīt lielākus zaudējumus vai radīt kaitējumu sabiedrībai un trešajām personām. Līdz ar to par šādiem nepieciešamās vajadzības izdevumiem būtu pamats prasīt no visiem samērīgu iesaisti. Katrā ziņā pirms izdevumu veikšanas es ieteiktu saņemt eksperta atzinumu par konkrēto uzlabojumu nepieciešamību, lai tad, ja rastos strīds, varētu pierādīt, ka ēkas uzlabojumi ir bijuši nepieciešami, nevis paredzēti lielākām ērtībām vai vizuālā izskata uzlabošanai.