Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) sniedz savu viedokli, ņemot vērā iesniegumā norādītos faktiskos apstākļus.

Maksātnespējas likuma 127. pants noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Savukārt Maksātnespējas likuma 133. pants paredz, kādas personas var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu, un Maksātnespējas likuma 129. pants – kādām jābūt pazīmēm un priekšnoteikumiem, lai personai varētu piemērot maksātnespējas procesu.

Civillikuma 1692. pantā paredzēts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 5. septembra sprieduma lietā Nr. C33437713, SKC-1069/2018 12.2. apakšpunktu galvinieka pienākums atbildēt kreditoram izriet nepastarpināti no galvojuma līguma – galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāk finansiālās grūtībās. Atbilstoši Civillikuma 1703. panta 2. punktam pret galvinieku prasību celt var nekavējoties, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Apstāklis, ka persona ir galvojusi par citas personas saistībām, pats par sevi nerada šai personai pienākumu šīs saistības segt. Pienākums atbildēt par citas personas saistībām rodas vienīgi tad, ja iestājas galvinieka atbildības priekšnoteikumi un ir radies tiesisks pamats galvotāja saistību pildīšanai. Piemēram, ja galvenais parādnieks nepilda savas saistības un pret viņu ir uzsāktas piedziņas darbības (piedzinējs ir saņēmis izpildu rakstu un nodevis tiesu izpildītājam), galviniekam ir pietiekams pamats iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Turklāt attiecībā uz pieteicēju jāpastāv vismaz kādai no Maksātnespējas likuma 129. panta pirmajā daļā norādītajām maksātnespējas pazīmēm.      

Ja ir iestājies galvinieka atbildības priekšnoteikums, apstāklis, ka kreditors vēlas celt tiesā prasību pret galvinieku par kreditoram pienākošos summu piedziņu, nav šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai. Turklāt jāņem vērā – ja ir uzsākta galvenā parādnieka maksātnespējas procedūra, kreditoram ir tiesības prasīt parāda piedziņu no galvinieka.

Galvojumu var izbeigt tikai tāda personas darbība, ar kuru tiek dzēsts galvenais parāds, proti, parāda atmaksa, atcēlējlīguma vai izlīguma, vai saistības pārjaunojuma līguma noslēgšana. Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Līdz ar to maksātnespējas procesā no saistībām tiek atbrīvota un saistības tiek dzēstas tikai tai personai, kurai ir pasludināts maksātnespējas process. Tādējādi galvenā parādnieka maksātnespējas process neizbeidz saistību, kas izriet no galvojuma, tāpat kā galvinieka maksātnespējas process neizbeidz galveno saistību.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta otro daļu fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu jautājuma izlemšana par maksātnespējas procesa pasludināšanu ir tiesas ekskluzīva kompetence.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.25. pantu jautājumu par maksātnespējas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības, par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu vai par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums ir atkarīgs no tā, vai parādniekam ir manta, ko realizēt bankrota procedūrā, un kāds ir tās apjoms, kā arī no atlikušo saistību apmēra pēc bankrota procedūras pabeigšanas un saistību segšanai novirzāmās summas. Atbilstoši Maksātnespējas likumam bankrota procedūras ilgums ir seši mēneši, kad tiek pārdota fiziskās personas manta, savukārt saistību dzēšanas procedūras ilgums ir no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem – atkarībā no personas ienākumu apjoma un sedzamo saistību apmēra.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas kontroles dienestam šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.