E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32213
Lasīšanai: 7 minūtes

Vai parādnieka manta visos gadījumos tiek pārdota izsolē

J
jautā:
01. aprīlī, 2024
izsole

Maksātnespējas procesā ir novērtēts nekustamais īpašums, kuru plānots pārdot sešu mēnešu laikā. Administrators pēc vērtējuma saņemšanas to ir ielicis sludinājumu portālā, bet tas nav ievietots izsoļu mājaslapā. Vai ir pieņemta jauna kārtība, kā tirgo īpašumus? Sludinājumu portālā norādītā cena ir vērtējumā norādītā tirgus vērtība, nevis piespiedu pārdošanas vērtība, kurai nav atņemti visi riski, kā arī nav norādīts risks, ka īpašums ir izīrēts, kaut arī administratoram ir uzrādīts īres līgums. Vai tā drīkst?

A
atbild:
25. aprīlī, 2024

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) savas kompetences ietvaros norāda, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam parādnieka (gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesā) nekustamais īpašums (gan ieķīlātais, gan neieķīlātais) primāri tiek pārdots piespiedu izsolē. Attiecīgi parādnieka mantas izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma (CPL) noteikumiem par mantas pārdošanu piespiedu izsolē (skat. CPL 606. panta trešās daļas 1. un 4. punktu). Pārdodot mantu piespiedu izsolē, administrators elektronisko izsoļu vietnē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 318 “Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi” ievieto sludinājumu par izsoli atbilstoši CPL izsoles sludinājuma saturam noteiktajām prasībām. 

Maksātnespējas likuma 115. panta trešā daļa noteic, ka CPL noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators). Līdz ar to administratoram jāievēro CPL noteiktā kārtība, ja parādnieka nekustamais īpašums tiek pārdots piespiedu izsolē, tostarp noteikumi, kas paredz sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tā ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē (skat. CPL 606. panta otro daļu). 

Jāuzsver, ka saskaņā ar CPL 604. pantu piespiedu izsoles viens no sākuma posmiem paredz obligātu nosacījumu pieaicināt sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, lai noteiktu nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Attiecīgi, ja vērtētājam ir sniegta informācija par to, ka nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar īres un/vai nomas līgumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir/nav reģistrēti zemesgrāmatā, šī informācija atbilstoši CPL 601. panta ceturtajai daļai tiek iekļauta nekustamā īpašuma novērtējumā. Līdz ar to minētie līgumi ir nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošs apstāklis, jo tas ir nekustamo īpašumu apgrūtinošs līgums. 

Ievērojot minēto, norādām, ka Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punkts paredz: informācijai, ka nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar kādu no iepriekš minētajiem līgumiem, jābūt pieejamai potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem. 

Tomēr gadījumā, ja administratoram nav izdevies atsavināt neieķīlāto parādnieka mantu piespiedu izsoles ceļā un ja ir konstatējams, ka pārdošanas izdevumi pārsniegs prognozējamos ienākumus, vai arī ir panākta vienošanās ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu bez izsoles, tad parādnieka mantu var atsavināt bez izsoles. Jāvērš uzmanība, ka arī šādā gadījumā administratoram ir pienākums nodrošināt, lai manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu. 

Tāpat jāuzsver arī tad, ja parādnieka nekustamais īpašums tiek pārdots bez izsoles, atbilstoši Maksātnespējas likuma 65. pantam informācijai, ka nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar kādu no nekustamo īpašumu apgrūtinošajiem līgumiem, jābūt pieejamai potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem. Respektīvi, administratoram sludinājumā par nekustamā īpašuma pārdošanu nepieciešams norādīt pēc iespējas detalizētu informāciju, lai radītu ne tikai potenciālā pircēja interesi par izsolāmo priekšmetu, bet arī skaidru priekšstatu par nekustamā īpašuma stāvokli, kas potenciālajam pircējam ļautu izvērtēt visus riskus un ar tiem rēķināties. 

Jautājumā norādītā informācija nesniedz pilnīgu priekšstatu par būtiskiem konkrētās situācijas apstākļiem. 

Pirmkārt, norādām, ka Maksātnespējas likuma 101. pants ir piešķīris administratoram pilnvaras turpināt vai izbeigt parādnieka pirms maksātnespējas procesa noslēgtos līgumus. Līdz ar to būtisks apstāklis ir tas, vai administrators konkrētajā gadījumā ir/nav izmantojis iepriekš minētās pilnvaras. Otrkārt, nozīmīgs ir apstāklis, vai administrators ir/nav pieņēmis lēmumu pārdot konkrēto nekustamo īpašumu ar/bez izsoles. 

MKD vērš uzmanību, ka visa informācija par konkrēta maksātnespējas procesa norisi ir administratoram, kura lietvedībā atrodas attiecīgais maksātnespējas process. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 26. panta otrajai daļai administrators nodrošina efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, bet saskaņā ar attiecīgā panta trešās daļas 7. punktu administratoram ir pienākums izskatīt sūdzības par konkrētā juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam.  

Ievērojot minēto, MKD aicina jautājumos, kas saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa norisi, primāri vērsties pie administratora. 

Vienlaikus saskaņā ar Maksātnespējas likuma 176. panta pirmo daļu kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt MKD sūdzību par administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcību. Līdz ar to subjektam, kura likumiskās tiesības ir aizskartas, ir tiesības iesniegt sūdzību MKD. 

Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar CPL 617. panta pirmās daļas 6. punktu gadījumā, ja nekustamais īpašums tiek pārdots piespiedu izsoles ceļā un persona uzskata, ka izsoles norisē administrators ir pieļāvis pārkāpumus, persona par to var informēt tiesu, kura izvērtēs konkrētās izsoles norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. 

Informējam, ka oficiālu tiesību normu tulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 148 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas