“Ja jaunais apsaimniekotājs piedāvā noslēgt jaunu apsaimniekošanas līgumu, dzīvokļa īpašniekam tas vērīgi jāizlasa, un, ja dokumentā ir iekļauti kādi viņam nepieņemami nosacījumi, tad tiem var nepiekrist un līgumu neparakstīt,” komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs līgumā nedrīkst iekļaut tādus soda mērus, kas nav noteikti Latvijas Republikas normatīvajos aktos vai ir pretrunā ar tiem. Piemēram, Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrajā daļā ir noteikts, ka aizliegts smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, bet uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām – ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42.1. pantā noteikts, kāds sods piemērojams par smēķēšanu neatļautās vietās. Tāpat ar citiem apsaimniekotāja paredzētajiem sodiem – piemēram, par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, – tiem jābūt saskaņotiem ar valstī pieņemtajām tiesiskajām normām.

Tā kā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz tikai koplīgumus, nevis atsevišķus līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem, viņi kopsapulcē vai arī aptaujas veidā var izteikt savus priekšlikumus mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumiem. Ja pārvaldnieks piekrīt grozījumiem, dzīvokļu īpašnieki ar savu balsojumu apstiprina dokumenta tekstu, kas kļūst par obligātu protokola sastāvdaļu.