Jūsu sniegtais situācijas paraksts liecina, ka Jūsu darba alga ir 430 eiro mēnesī, kā arī darba devējs saskaņā ar darba līgumu Jums izmaksā prēmiju, kuras apmērs tiek norādīts 550 eiro. Aprakstā nav sniegti prēmijas, iespējams, piemaksas, izmaksāšanas nosacījumi.

Virsstundu darba un nakts darba samaksas nosacījumi

Aprēķinot piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu u. tml., aprēķinā izmanto darbiniekam noteikto dienas vai stundas likmi, kuru attiecīgi reizina ar nostrādāto dienu vai stundu skaitu.

Savukārt stundas likmi aprēķina saskaņā ar Darba likuma 75.³ pantu, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Ja darbiniekam noteikta minimālā darba alga (to varētu secināt no darbinieka vēstules), minimālās darba algas likmes aprēķināšanas metodika noteikta MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 3. punktā.

Minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TL_min = MDA / h, kur

TL_min – minimālā stundas tarifa likme eiro;

MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu (t. i., 430 eiro).

h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Piemēram, šomēnes darbiniekiem, kuri strādā normālo darba laiku un 5 dienas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme ir 2,6875 eiro. Tātad piemaksa par nakts darbu 50% apmērā ir 1,3437 eiro stundā.

Slimības naudas aprēķināšanas kārtība ir noteikta likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 36. panta pirmajā daļā”: darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Tātad slimības naudas aprēķina pamatā ir darbinieka vidējā izpeļņa.

Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam jāizmaksā atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Arī šajā gadījumā, aprēķinot atlīdzību, tiek izmantota vidējā izpeļņa, kura tiek aprēķināta saskaņā ar Darba likuma 75. pantu par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Par nakts darba laika ilgumu

Darba likuma 138. panta trešā daļa nosaka – nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks saīsināms par vienu stundu. Šis noteikums nav attiecināms uz darbiniekiem, kuriem noteikts normālais saīsinātais darba laiks. Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks netiek saīsināts, ja tas nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ. Nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu, bet šo noteikumu pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var nepiemērot šā likuma 140. panta otrajā daļā minētajos gadījumos”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav izprotams Jūsu apgalvojums par nakts darba ilguma tiesisko pamatojumu. Tomēr pastāv iespēja, ka tas ir regulēts uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos.