Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) sniedz šādu skaidrojumu, ņemot vērā jautājumā norādītos faktiskos apstākļus.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127. panta pirmo daļu un 129. panta pirmo daļu parādniekam – Latvijas Republikas nodokļu maksātājam – var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

• šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro;
• sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro.

Saistībā ar minēto norādām, ka nodokļu maksātāja statusa esamība apliecina fiziskās personas saikni ar Latvijas Republiku. Savukārt termins “nodokļu maksātājs” tiek detalizētāk skaidrots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Proti, Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

Norādām, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, kuru ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Nodokļu maksātāja piesaiste pie noteiktas valsts nozīmē to, ka uz personu attiecināmi konkrētas valsts rezidentam piemērojamie nodokļu maksāšanas noteikumi un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrās daļas 1., 2. vai 3. punkts. Nodokļu maksātāja statusu apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka konkrēta persona ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā.

Persona, kas Latvijā nav guvusi ienākumus sešus mēnešus pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā, automātiski nodokļu likumdošanas izpratnē nezaudē Latvijas Republikas nodokļu maksātāja statusu, un minētais apstāklis vien nevar būt par pamatu tiesnesim atteikt pieņemt pieteikumu par personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tādējādi, ja, piemēram, personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, tad tā ir uzskatāma par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrās daļas 1. punktu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas procesu var piemērot tikai tādai personai, uz kuru neattiecas kāds no Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 363.²⁷ panta pirmajai daļai konkrētu ierobežojumu izvērtēšana ir tiesas kompetencē un tikai tiesa izvērtē katra konkrēta gadījuma tiesiskos un faktiskos apstākļus. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar tiesu praksi tiesas kritiski vērtē apstākli, ja kredītsaistību apjoms ir būtiski palielinājies tieši pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā rezultātā parādnieks kļūst maksātnespējīgs.

Fiziskās personas maksātnespējas pieteikums ir iesniedzams tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas. To var noskaidrot šeit.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.²³ panta otro daļu maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots.

Valsts nodeva 70 eiro apmērā fiziskajai personai jāiemaksā, pārskaitot uz attiecīgo Valsts kases kontu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, kā iemaksas mērķi norādot informāciju maksātnespējas pieteikuma identificēšanai. Informāciju par valsts nodevām un tiesu kontiem var atrast šeit.

Maksātnespējas pieteikumam pievieno valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu, pretējā gadījumā maksātnespējas pieteikums tiks atstāts bez virzības.

Papildus tiesas izdevumiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.²³ panta otrās daļas 2. punktu un Maksātnespējas likuma 129. panta otro daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā (t.i., 860 eiro) Maksātnespējas kontroles dienesta deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē. Rekvizīti depozīta samaksai atrodami šeit.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.²⁷ panta otrajai daļai tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja tā konstatē, ka parādniekam ir kāda no Maksātnespējas likuma 129. panta pirmajā daļā norādītajām pazīmēm un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un maksātnespējas procesa depozītu.

Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, savukārt saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem, bet jebkurā gadījumā novirzāmo ienākumu apmērs nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās algas.

Tādējādi pēc bankrota procedūras pabeigšanas parādniekam jānodrošina, lai kreditoru prasījumu apmierināšanai ik mēnesi tiek novirzīta vismaz viena trešdaļa no valstī noteiktās minimālās algas (t.i., vismaz 143,33 eiro). Vienlaikus jānorāda, ka arī bezdarbnieka pabalsts, invaliditātes pensija u. tml. ir atzīstami par ienākumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā, līdz ar to arī no tiem var novirzīt vienu trešdaļu kreditoru prasījumu segšanai, bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās algas.

Maksātnespējas likums nenosaka, ka parādniekam jābūt nodarbinātam, bet vienlaikus ir noteikts, ka personai nepieciešams gūt ienākumus. Kaut arī ienākumu neesamība vēl nav šķērslis fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai, tomēr vienlaikus ienākumu gūšana ir priekšnoteikums saistību dzēšanas procedūras piemērošanai un tādējādi arī sekmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanai. Pretējā gadījumā parādniekam saistību dzēšanas procedūra var netikt piemērota vai parādnieks var netikt atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības.

Attiecībā uz jautājumā norādīto faktu, ka persona ir otrās grupas invalīds, norādām, ka likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, tas ir, atsavināt piespiedu kārtā. Civilprocesa likuma 596. pants paredz, ka kreditori nevar vērst piedziņu uz atsevišķu ienākumu kategorijām, tajā skaitā valsts sociālajiem pabalstiem. Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 3. panta pirmās daļas 7. punktam valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (invaliditātes gadījumā) ir atzīstams par valsts sociālo pabalstu, līdz ar to no šī pabalsta parādniekam nav pienākuma daļu novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tādējādi, ja parādnieks saņem invaliditātes pabalstu, šis ienākums ir aizsargāts no jebkādas piespiedu atsavināšanas arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 595. panta otrajai daļai likumdevējs ir paredzējis, ka attiecībā uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 7. pantu invaliditātes pensija ir viens no valsts pensiju veidiem, līdz ar to invaliditātes pensija ir atzīstama par ienākumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā, proti, kreditoriem ir novirzāmi līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no saņemtās valsts pensijas un šos ienākumus Civilprocesa likuma 596. pants neaizsargā no piespiedu atsavināšanas.

Attiecībā uz jautājumā norādīto, ka persona veic uzturlīdzekļu maksājumus, norādām, ka Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā ir noteikti prasījumu veidi, kas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti. Tostarp netiek dzēsti arī prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu. Līdz ar to parādniekam saglabājas pienākums segt prasījumus par nesegtajiem uzturlīdzekļu maksājumiem arī pēc maksātnespējas procesa sekmīgas pabeigšanas. Attiecīgi parādniekam jārēķinās, ka pēc sekmīgas maksātnespējas procesa pabeigšanas izpildu lietvedība par uzturlīdzekļu prasījuma samaksu var tikt atjaunota.

Attiecībā uz “ģimenes maksātnespējas procesa” uzsākšanu norādām, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 133. panta pirmās daļas 3. punktu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt parādnieks kopā ar laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja katrai no minētajām personām pastāv Maksātnespējas likuma 129. panta pirmās daļas 3. punktā minētā pazīme – nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro, vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 eiro.

Tātad, lai iesniegtu “ģimenes maksātnespējas procesa” pieteikumu, galvenais kritērijs ir, ka starp visām personām, kas iesniedz minēto pieteikumu, jāpastāv vismaz vienai neizpildītai kopīgai blakus saistībai vai solidārai saistībai (piemēram, parādnieks ir noslēdzis aizdevuma līgumu un par šo saistību ir galvojis parādnieka laulātais un meita). Savukārt no jautājuma neizriet, ka personai ir šādas saistības, kas būtībā ir šķērslis uzsākt “ģimenes maksātnespējas procesu”.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas kontroles dienestam šādas tiesības neparedz. Šajā vēstulē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

Vienlaikus LV portāls vērš uzmanību, ka šobrīd Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu, kura regulējums dotu cilvēkam iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, kas ir mazākas par 5000 eiro. Tas būtu vienkāršāk, ātrāk, lētāk un mazāk birokrātiski, nekā to ļauj pašreiz pieejamais maksātnespējas process tikai tiem, kuriem saistības ir virs 5000 eiro.