SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
21
21

Gatavo likumu atbrīvošanai no neliela apmēra parādiem

Tie, kas netiek laukā no parādu slazda, ir izolēti no ekonomiskās aprites. Daudzi parādnieki dzīvo reģionos, kur ir darbaspēka trūkums. Lai izvairītos no piedziņas, darbinieki saņem algu skaidrā naudā, kas ir ēnu ekonomiku veicinošs faktors.

FOTO: Freepik

Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu, kura regulējums dotu cilvēkam iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, kas ir mazākas par 5000 eiro. Tas būtu vienkāršāk, ātrāk, lētāk un mazāk birokrātiski, nekā to ļauj pašreiz pieejamais maksātnespējas process tikai tiem, kuriem saistības ir virs 5000 eiro.

īsumā
  • Pašreiz tiek gatavots likumprojekts, paredzot vienkāršotu procedūru, kā cilvēks varētu atbrīvoties no parādsaistībām, ja tās ir no 2000 līdz 5000 eiro.
  • Pēc atbrīvošanas no parāda paliks pienākums turpināt dzēst saistības, kuras netiek dzēstas vai no kurām parādnieks netiek atbrīvots.
  • Pētījumi, kuros skatīta starptautiskā pieredze, atklāj, ka pēc saistību dzēšanas 33 procenti cilvēku atgriežas parādnieka stāvoklī. Tas nozīmē, ka finanšu pratība ir viens no būtiskākajiem aspektiem šajā procesā.
  • Atvieglotais process attiektos uz personām, kurām nav mantas, nav hipotekāro kreditoru un nav ārvalstu kreditoru, proti, tā būtu nacionāla procedūra, kurai nav pārrobežu regulējuma.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē deputāti, uzklausot Tieslietu ministrijas (TM) informāciju par likumprojekta gatavošanas gaitu, atzina, ka politiķi pirms vēlēšanām ir solījuši risināt parādu nastas problēmas un tas arī tiks darīts.

Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars skaidroja, ka runa ir par neliela apmēra aizdevumiem, kuri ir gan banku, gan nebanku, gan arī citi patēriņa aizdevumi, kas ir pakalpojumi ar kredītriska elementu. Pašreiz maksātnespējas pieteikšanai saistību slieksnis 5000 eiro. Tie, kas šo robežu nav sasnieguši, atrodas parādu slazdā, izolēti no ekonomiskās aprites. Turklāt daudzi parādnieki dzīvo reģionos, kur ir darbaspēka trūkums. Lai izvairītos no piedziņas, darbinieki saņem algu skaidrā naudā, bet tas ir ēnu ekonomiku veicinošs faktors, līdz ar to ekonomika tiek saindēta dubulti, situāciju raksturo eksperts.

Informējot par likumprojekta izstrādi, TM Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile norādīja, ka uzdevums risināt fizisko personu maksātnespējas jautājumus izriet no Ministru kabinetā apstiprinātā politikas plānošanas dokumenta - Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam. Pamatnostādnēs ir noteikts termiņš – līdz maija beigām uzdots izvērtēt iespēju izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu.

Likumprojekta izstrādei TM ir izveidota darba grupa, projekts varētu tikt pieteikts valsts sekretāru sanāksmē līdz jūlijam.

O. Zeile informēja par atsevišķām topošajā regulējumā pašreiz ietvertajām normām. Tas būtu paredzēts fiziskai personai, kuras parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Šajā summā nebūs ļauts iekļaut atsevišķus parādu veidus, tajā skaitā – soda naudas un uzturlīdzekļu saistības.

Šāds parādu sloga “nomešanas” process būtu iespējams tikai vienreiz mūžā.

Regulējums attiektos uz personām, kurām nav mantas, nav hipotekāro kreditoru un nav ārvalstu kreditoru, proti, tā būtu nacionāla procedūra, kurai nav pārrobežu regulējuma. “Ir svarīgi, lai mēs varētu šos savā ziņā sociālos jautājumus risināt nacionālajā ietvarā, neiestiegot Eiropas regulējumā, jo maksātnespējas procesus regulē arī Eiropas regula,” piebilst TM pārstāve.

Parādniekam būs jāapmeklē un sekmīgi jābeidz finanšu pratības kursi. Par to ir vienojušies sociālie partneri. Pētījumos, kuros skatīta starptautiskā pieredze, atklājas, ka pēc saistību dzēšanas 33 procenti cilvēku atgriežas parādnieka stāvoklī. Tas nozīmē, ka finanšu pratība ir viens no būtiskākajiem elementiem šajā procesā, vērtē O. Zeile.

Piesakoties atbrīvošanai no saistībām, parādniekam būs jāaizpilda veidlapa – saprotama, viegli aizpildāma, vienlaikus tā saturētu arī pietiekami daudz informācijas izvērtēšanai, tai skaitā – lai varētu izvērtēt arī parādnieka godaprātu.

Pēc atbrīvošanas no parāda parādnieka pienākums būs turpināt dzēst saistības, kuras vēl netiek dzēstas vai no kurām parādnieks netiek atbrīvots. Šīs saistības likumprojektā būs definētas.

Paredzēts arī moratorija periods. Tas nozīmē, ka parādnieku atbrīvo no saistībām, taču, ja likumā terminētajā laikā viņš pārkāpj noteikumus vai rīkojas negodprātīgi, šo atbrīvojumu var atcelt. Kredītņēmēju asociācijas viedoklis ir, ka pārbaudes termiņam nevajadzētu būt 3–7 gadi, bet pietiktu ar vienu, diviem gadiem, lai cilvēks, saņemot tiesas lēmumu, ka process ir beidzies, varētu justies mierīgi.

Vēl svarīgs jautājums ir par tiesas iesaisti procesā – kādā veidā tas notiek un cik lielā mērā, jo, kā norādīja O. Zeile, ir skaidrs, ka tiesai būtu jāpieņem lēmums. Iespēja neiesaistīt tiesu esot skatīta. Bet, izvērtējot arī Civillikuma regulējumu, konstatēts, ka tiesas iesaiste ir vajadzīga. Persona tiek atbrīvota no parādsaistībām, un to var izdarīt tikai tiesa.

Regulējuma sagataves stadijā vēl nav skaidrības, kura būs tā administratīvā iestāde, kas risinās jautājumus pirms tiesas, lai tiesā nonāktu pēc iespējas mazāk jautājumu – tikai strīdīgie, pārsūdzības.

Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Jānis Āboliņš uzsver, ka procesam jābūt pēc iespējas vienkāršākam, neprasot neskaitāmas izziņas, lai cilvēks aizpilda pieteikuma veidlapu un ar savu parakstu apliecina, ka informācija ir patiesa.

Šajā sakarā nav mazsvarīgs godaprāts un atbildība. Tāpēc, iespējams, par mānīšanos, apzinātu informācijas nesniegšanu būtu jābūt kriminālatbildībai. Civiltiesiskās sekas nav pietiekamas. Arī process ir vienkāršots – paraksties un atbildi. Līdz ar to atbildība ir lielāka, vērtē E. Pastars.

TM pārstāve nenosauca summu, cik parādniekam varētu izmaksāt šī vienkāršā un ātrā atbrīvošanās no parāda, jo pašreiz tiekot izskatīti iespējamie risinājumi, apsvērts, kura institūcija varētu veikt procesu pirmstiesas stadijā.

J. Āboliņš arī atbalsta viedokli, ka procesam nevajadzētu piesaistīt administratorus, jo tad tās būs papildu izmaksas. Pašreiz maksātnespējas procesa uzsākšanas cena ir ap 1000 eiro.

Pēc E. Pastara domām, galvenais, lai izmaksas būtu saprātīgas. Kā ideālu summu, kas minēta arī iepriekšējās diskusijās, viņš nosauca 200 eiro, iespējams, maksājot pa daļām.

Parādnieku profils mainās

Statistika rāda vairākas tendences. Viena no tām – sarūk fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaits, vēl viena – mainījies parādnieka profils. 2010. gadā tipiskie subjekti bija hipotekārie kredītņēmēji, kuri nevarēja izpildīt savas hipotekāro kredītu saistības, tāpēc ka samazinājās ienākumi vai arī nekustamais īpašums dramatiski kritās vērtībā, tādēļ cilvēki nesaskatīja jēgu turpināt maksājumus. Savukārt, sākot no 2015. gada, parādnieki galvenokārt ir galvenā parādnieka galvinieki (personas, kuras ir galvojušas par hipotekāro kredītu) pēc tam, kad galvenais parādnieks ir pabeidzis maksātnespējas procedūru.

Maksātnespēja daudzos gadījumos ir bezmantas procesi, ir pasludināma tikai saistību dzēšanas procedūra, un tas liekot domāt, ka lielākoties tie ir nevis hipotekārā kredīta ņēmēji, bet patēriņa kredītņēmēji.

Atgādina par bezatbildīgu kreditēšanu

Cilvēku ar kavētām parādsaistībām no 200 līdz 5000 eiro skaits ir tuvu 200 tūkstošiem.

Nenokārtotas parādsaistības tik daudziem cilvēkiem ir bezatbildīgas kreditēšanas sekas, pārmet J. Āboliņš: “Ja man kāds mēģinās stāstīt, ka [vienam cilvēkam] 28 izdotie ātrie kredīti ir atbildīga kreditēšana, tam nekad neticēšu. Tādu situāciju ir diezgan daudz. Ieguvēji ir tie cilvēki, kuri šo biznesu ir izdomājuši.” Tāpēc – jo ātrāk likumprojekts nonāks Saeimā, jo labāk. J. Āboliņš prognozē, ka arī parlamentā diskusijas un lemšana būs ilga. Likumprojekts Saeimā varētu nonākt rudenī.

Atbrīvošanās no salīdzinoši nelielas parāda summas, ar kuru pašreiz cilvēks nevar kvalificēties maksātnespējas procesam, ir arī sociāla problēma. Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa norāda, ka parādu risinājums zemu ienākumu iedzīvotāju grupai ir nepieciešams. Trūcīgie cilvēki biežāk ņem nebanku kredītus. Maksātnespējas procesa dārdzība bija viens no šķēršļiem, kādēļ viņi nevarēja uzsākt savu saistību nokārtošanu, ja tās pārsniedz 5000 eiro. Sociālie dienesti piedāvā finanšu pratības kursus, lai mājsaimniecības spētu ar savām finansēm tikt galā. Pēc LM speciālistes teiktā, tik un tā nereti cilvēki nonāk tur, kur jau bijuši [parādos].

E. Celmiņa gan uzskata, ka nevajadzētu topošo regulējumu saistīt ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, kas ir valstī noteikts statuss pie noteikta ienākumu līmeņa, jo “tas radītu pretēju efektu – cilvēks tiektos nonākt zemu ienākumu statusā, lai varētu izmantot šo priviliģēto regulējumu. Tā būtu ačgārna tiekšanās pēc šī statusa. Priekšnosacījumam jābūt parāda apmēram”.

Par iniciatīvu risināt samilzušo parādu problēmu un situāciju saistību jomā LV portālam pagājušā gada augustā e-konsultācijā ir stāstījusi Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU