No 1. oktobra bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai atsevišķās situācijās jauna kārtība

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir darba ņēmējiem, jo veiktās obligātās iemaksas ietver arī sociālo apdrošināšanu bezdarbam.

Atsevišķās situācijās iemaksas veic valsts. Piemēram, darbnespējas gadījumā valsts veic iemaksas no slimības pabalsta apmēra, kā arī no vecāku un bērna kopšanas pabalsta.

Darba ņēmēju, kurš saņem slimības pabalstu, valsts apdrošina pensijai un bezdarbam. Iemaksu objekts, no kura veic obligātās iemaksas, ir slimības pabalsta apmērs. Vecāku un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju valsts apdrošina pensijai, invaliditātei un bezdarbam. Iemaksu objekts ir šo pabalstu apmēra kopsumma.

Bezdarbnieka pabalsta apmēru ietekmē kopējais apdrošināšanas stāžs.

Šī pabalsta apmēru, tāpat kā citus sociālās apdrošināšanas pabalstus, rēķina no vidējās iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Turklāt bezdarbnieka pabalsta aprēķinā neiekļauj tos divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā iemaksu alga.

No 1. oktobra bezdarbnieka pabalstam mainīta līdzšinējā aprēķināšanas kārtība situācijās, kad slimības pabalsta saņemšanas laikā vai bērna kopšanas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma laikā darba devējs darbiniekam izmaksājis kādu iepriekš nopelnītu prēmiju vai kad vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā daļa ir bērna kopšanas atvaļinājums, daļa – darba ienākumi.

Pilnveidoto kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 752 “Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikumi” grozījumi, kas stājās spēkā 1. oktobrī.

Noteikumu regulējumu, mainītās normas un to piemērošanas situācijas ar piemēriem skaidro un atbildes uz LV portāla jautājumiem sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja Aiva Zīrāka.

Kādās situācijās noteikumu normas ir mainītas

Noteikumu grozījumi attiecas uz sociāli apdrošinātām personām, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un kurām:

• vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
• vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā par visu kalendāra mēnesi vienlaikus ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.

Grozījumi attiecas arī uz personām, kuras iemaksu algas aprēķina periodā ir atradušās bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

Šādos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, atkāpjoties līdz darba devēja algai, proti, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam (neatkarīgi no tā, cik tālu būtu jāatkāpjas – par 12 kalendārajiem mēnešiem, kas noteikti kā standarta aprēķina periods, vai tikai, piemēram, par četriem mēnešiem).

Izmaiņas vidējās iemaksu algas aprēķināšanā

Ar grozījumiem MK noteikumos vidējās iemaksu algas aprēķināšanā bezdarbnieka pabalstam, kas tiek piešķirts, sākot ar šā gada 1. oktobri, ir divas galvenās izmaiņas.

Pirmā izmaiņa: ja mēnesī, kurā persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA), grūtniecības, dzemdību atvaļinājumā vai kurā saņēmusi slimības pabalstu par visu šo mēnesi, darba devējs ir izmaksājis prēmiju vai pabalstu, kas nav tieši saistīts ar darba izpildi, konkrēto mēnesi izslēdz no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina.

Otrā izmaiņa: ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona strādājusi, bet perioda daļā atradusies ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos, periodu vidējās algas aprēķinam nosaka par nepārtrauktu 12 mēnešu periodu, kur pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam.

Tas nozīmē, ka šādos gadījumos, lai noteiktu 12 mēnešu periodu, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, atkāpjas līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai darba algai.

MK noteikumu 5. punkta jaunajā redakcijā saglabāts iepriekšējā redakcijā definētais tiesību normas mērķis, bet papildināta kārtība, kā nosakāms jauns 12 kalendāra mēnešu periods vidējās algas aprēķināšanai.

Konkrēto normu turpmāk piemēros ne tikai tajās situācijās, ja visā 12 kalendāro mēnešu periodā persona ir atradusies ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos un ir jāatkāpjas līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai darba algai, bet arī tad, ja šie atvaļinājumi ir tikai šī perioda daļā.

Proti, atkāpšanās vairs nenotiek tikai par visu 12 mēnešu periodu līdz pēdējai darba devēja iemaksu algai, bet arī, piemēram, par vienu mēnesi, pieciem vai sešiem mēnešiem līdz pēdējai darba devēja iemaksu algai.

Piemērs vidējās iemaksu algas aprēķinam bezdarbnieka pabalstam

Reģistrētās iemaksas: A – alga; VP/BK – vecāku pabalsts/bērna kopšanas pabalsts

Pamatojoties uz MK noteikumu 5. punktā noteikto, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periods noteikts no 01.01.2022. līdz 31.12.2022.

Būtiski, ka šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par bezdarbnieka pabalsta apmēru, kas ir noteikts likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7. panta otrajā daļā (60% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra).

Aplūkotajā piemērā, piešķirot bezdarbnieka pabalstu līdz 30.09.2023., vidējā alga tiek aprēķināta par 12 kalendāro mēnešu periodu no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., izslēdzot bērna kopšanas atvaļinājuma dienas. Proti, vidējā alga tiek aprēķināta no piecu mēnešu darba algām, aprēķinā neiekļaujot tos divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga.

MK noteikumu 6. punkts paliek negrozīts. Tas nozīmē, ka attiecīgā tiesību norma, kas paredz izslēgt no aprēķina ar bērna kopšanu un dzimšanu saistīto atvaļinājumu periodus, ir piemērojama arī turpmāk visos gadījumos, kad nav piemērojams MK noteikumu 5. punkts (atkāpties līdz darba devēja pēdējai iemaksu algai un noteikt jaunu 12 mēnešu periodu).

Piemērs vidējās iemaksu algas aprēķinam bezdarbnieka pabalstam

Reģistrētās iemaksas: A – alga; VP/BK – vecāku pabalsts/bērna kopšanas pabalsts

Vidējā iemaksu alga jāaprēķina par 12 mēnešu periodu no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., no aprēķina izslēdzot bērna kopšanas atvaļinājuma periodus.

Grozījumi MK noteikumos attiecas uz bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts piešķirts, sākot ar šā gada 1. oktobri.

Respektīvi, izmaiņas attiecināmas uz tiem pabalsta saņēmējiem, kuriem datums, no kura piešķir bezdarbnieka pabalstu, ir 1. oktobris vai vēlāk.

Bezdarbniekiem, kuriem datums, no kura piešķir bezdarbnieka pabalstu, ir līdz 30. septembrim, pabalstu aprēķina saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 30. septembrim.

Jautājumi un atbildes par dažām situācijām

• Kādēļ tika veiktas šādas izmaiņas?

Tā kā apdrošināšanai bezdarbam persona ir pakļauta gan kā darba ņēmējs, gan slimības pabalsta saņēmējs un obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem (kā par slimības pabalsta saņēmēju) netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā saskaņā ar tiesību normās noteikto jāņem vērā darba devēja veiktais maksājums, nevis slimības pabalsts.

Praksē veidojas situācijas, kad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsta apmērs ir ievērojami mazāks, jo pabalsta aprēķinā ņemta vērā, piemēram, darba devēja izmaksātā prēmija 100 eiro apmērā, nevis slimības pabalsts 800 eiro apmērā. Lai pabalsta pieprasītājam novērstu pabalsta nelabvēlīga apmēra noteikšanu, veikti minētie grozījumi, kas paredz no vidējās algas aprēķina izslēgt attiecīgo mēnesi.

Lai salāgotu tiesību normas, grozījumi MK 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 752 paredz tādu pašu kārtību arī situācijās, ja darba devējs darbiniekam ir izmaksājis prēmiju vai pabalstu laikā, kad darbinieks atradies ar bērna dzimšanu vai kopšanu saistītajos atvaļinājumos.

Vienlaikus ir svarīgi zināt, ka periods, kad persona saņēmusi slimības pabalstu vai atradusies ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos un kad viņai ir reģistrētas darba devēja iemaksas, netiek iekļauts iemaksu algas aprēķinā, taču tiek ņemts vērā tiesību uz bezdarbnieka pabalstu noteikšanai.

• Kā šīs iemaksas tiek ņemtas vērā tiesību uz bezdarbnieka pabalstu noteikšanā?

Periods, kurā persona saņēmusi slimības pabalstu, atradusies ar bērna dzimšanu vai kopšanu saistītajos atvaļinājumos un kurā viņai ir reģistrēta darba devēja iemaksu alga, kas nav saistīta ar tiešu darba izpildi, tiek izslēgts no iemaksu algas aprēķina, bet ņemts vērā tiesību uz bezdarbnieka pabalstu noteikšanā, vērtējot šādus nosacījumus: vai persona vismaz 12 mēnešus ir apdrošināta bezdarba gadījumam pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas; vai kopējais apdrošināšanas stāžs ir vismaz viens gads.

• Ja daži mēneši no 12 mēnešu aprēķina perioda tiek izslēgti, vai visos gadījumos no atlikušajiem mēnešiem divi (ar augstāko un zemāko iemaksu algu) netiek ņemti vērā? Kas notiek, ja, piemēram, 12 mēnešu periodā iemaksu alga ir tikai divos mēnešos?

Ja kalendārajos mēnešos iemaksu algu summām 12 mēnešu periodā ir dažādi apmēri, iemaksu algu summā neieskaita tos divus mēnešus, kuros personai bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga. Gadījumā, ja personai iemaksu alga ir reģistrēta tikai vienā vai divos mēnešos, jo pārējā perioda daļā persona, piemēram, atradās ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītajos atvaļinājumos, proti, nav iespējams izslēgt lielākā un mazākā apmēra algas, – vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, piemērojot MK noteikumu Nr. 752 2.1. punktā ietverto formulu, respektīvi, saskaitot ienākumu summas un dalot ar dienu skaitu, kurās persona ir apdrošināta bezdarba gadījumam.

Piemēram: Vidējās iemaksu algas aprēķināšanas 12 mēnešu periodā 10 mēnešus persona atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, divus mēnešus strādāja, un šajos mēnešos ir reģistrēta darba alga 700 un 750 eiro. Kopā ir 61 kalendārā diena. Tādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta šādi – 1450 eiro : 61 kalendāro dienu = 23,77 eiro vienā kalendārajā dienā.