Bezdarbnieka tiesības uz pabalstu un sociālā apdrošināšana

Uz jautājumiem, kas saistīti ar likumu normām, par kuru piemērošanu individuālā un no vispārējā regulējuma atšķirīgā situācijā ir neskaidrības, atbildes sniedz un situācijas skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Olte.

Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu

Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram:

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir piešķīrusi bezdarbnieka statusu;
• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Apdrošināšana bezdarbam – darba ņēmējam

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka darba ņēmējs ir apdrošināts arī bezdarba gadījumam.

Darba attiecību laikā no darba ņēmēja bruto algas tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 34,09% (23,59% samaksā darba devējs no saviem līdzekļiem, savukārt 10,50% ietur no darbinieka bruto algas), un darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts visiem sociālā riska gadījumiem, tai skaitā bezdarbam.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt ne ilgāk kā astoņus mēnešus. Pabalsta apmēru ietekmē personas apdrošināšanas stāžs un iemaksu alga. Jo lielāka alga un apdrošināšanas stāžs, jo lielāks ir pabalsts.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs

Nosakot bezdarbnieka pabalsta apmēru, ņem vērā pieprasītājam aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu un kopējo apdrošināšanas stāžu.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Aprēķinā neiekļauj tos divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā iemaksu alga.

Bezdarbnieka pabalstu, ņemot vērā bezdarba ilgumu, izmaksā šādā apmērā:

• pirmos divus mēnešus – pilnā apmērā no piešķirtā pabalsta;
• trešajā un ceturtajā mēnesī – 75% no piešķirtā pabalsta;
• piektajā un sestajā mēnesī – 50% no piešķirtā pabalsta;
• septītajā un astotajā mēnesī – 45% apmērā no piešķirtā pabalsta.

Piemēram, Ilze zaudē darbu. Viņas alga bijusi: 800 eiro 10 mēnešus, vienu mēnesi – 600 eiro un vienu mēnesi – 1100 eiro. Pabalsta aprēķinam vidējā iemaksu alga būs 800 eiro. Tā kā Ilzes kopējais apdrošināšanas stāžs ir pieci gadi, pirmajos divos mēnešos pabalsts būs apmēram 400 eiro (50% no piešķirtā), nākamajos divos mēnešos – 300 eiro (75% no 400), vēl nākamajos divos mēnešos – 200 eiro (50% no 400), pēdējos divos mēnešos – 180 eiro (45% no 400 eiro).

Bezdarbnieka pabalstu ar ienākuma nodokli neapliek.

Bezdarbam apdrošina līdz pensijas vecuma sasniegšanai

Darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgā), vairs netiek apdrošināts bezdarbam. Līdz ar to iemaksu likme ir mazāka – 30,02% –, no kuras 20,77% iemaksā darba devējs, savukārt 9,25% ietur no darbinieka algas.

• Jautājums: Vai nosacījums par priekšlaicīgās vecuma pensijas saņēmēju attiecas tikai uz tiem, kuri pensionējas divus gadus ātrāk, vai arī uz visiem tiem, kuri izmanto ātrākas pensionēšanās iespējas (piemēram, daudzbērnu vecāki – piecus gadus ātrāk u. c.)?

Atbilde: Nosacījums attiecas uz visiem, kuri saņem pensiju, tas ir, izmanto ātrākas pensionēšanās iespējas.

Pašnodarbinātais un MUN maksātājs nav apdrošināts bezdarbam

Pašnodarbinātais, kura ienākumi ir vismaz 620 eiro mēnesī (minimālā alga valstī), maksājot VSAOI pilno likmi (31,07%), ir sociāli apdrošināts līdzīgi darba ņēmējam, taču nav apdrošināts bezdarba gadījumam. Pašnodarbinātais pats atbild par savu nodarbinātību.

Lai gan mikrouzņēmumu nodoklis ietver arī sociālās iemaksas (80% no MUN), arī šī nodokļa maksātājs nav apdrošināts bezdarbam, jo pēc likuma MUN maksātājs ir pašnodarbinātais.

• Jautājums: Vai uzņēmuma līguma gadījumā, ja ienākuma guvējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, tātad komersants par viņu maksā nodokļus, darba izpildītājs ir apdrošināts bezdarbam?

Atbilde: Noslēdzot uzņēmuma līgumu, darba pasūtītājs un izpildītājs vienojas par nodokļu nomaksu. Ja, noslēdzot uzņēmuma līgumu, vienojas, ka nodokļu nomaksu veiks darbu pasūtītājs (darba devējs), tad izpildītājs (darba ņēmējs) ir apdrošināts bezdarba gadījumam. Turpretī, ja nodokļu nomaksu veic izpildītājs, tad darba izpildītājs reģistrē saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu veic kā pašnodarbinātais, līdz ar to nav apdrošināts bezdarba gadījumam.

Kad bezdarba riskam apdrošina valsts

Noteiktās situācijās bezdarba gadījumam personas apdrošina valsts, un šīs iemaksas veido apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Bezdarbam valsts apdrošina:

• vecāku pabalsta saņēmēju (iemaksu objekts – vecāku pabalsts);

• bērna kopšanas pabalsta saņēmēju, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam (iemaksu objekts – 171 eiro);

• maternitātes pabalsta saņēmēju (iemaksu objekts – maternitātes pabalsts);

• paternitātes pabalsta saņēmēju (iemaksu objekts – paternitātes pabalsts);
• slimības pabalsta saņēmēju (iemaksu objekts – slimības pabalsts);
• personu, kura pilda valsts aizsardzības dienestu, tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā (iemaksu objekts – 71,14 eiro);
• vairākos citos gadījumos (atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi saņēmēju, atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēmēju, personu, kuras laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstī u. c.).

• Jautājums: Vai vecāku pabalsta saņēmējam obligāto iemaksu objekts bezdarbam ir tikai vecāku pabalsts, nevis abu pabalstu – vecāku un bērna kopšanas pabalsta – kopsumma?

Atbilde: No 2022. gada 1. jūlija par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju iemaksas tiek veiktas no personas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas.

• Jautājums: Ja vecāku pabalsta izmaksas periods ir īsāks par 1,5 gadu un vecāks, tam beidzoties, turpina izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, vai viņu apdrošina kā bērna kopšanas pabalsta saņēmēju?

Atbilde: Persona kā bērnu kopšanas pabalsta saņēmējs tiek apdrošināta bezdarba gadījumam līdz bērna 1,5 gada vecumam.

• Jautājums: Pašnodarbinātajiem, kuri saņem vecāku pabalstu, pēc BKA nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Vai valsts šos vecākus apdrošina bezdarbam un veic iemaksas? Ja vecākam, kurš ir pašnodarbinātais, beidzas izvēlētais vecāku pabalsta izmaksas periods (piemēram, to saņem deviņus mēnešus) un viņš līdz bērna 1,5 gada vecumam turpina saņemt bērna kopšanas pabalstu (171 eiro), vai valsts par šo periodu veic iemaksas bezdarbam?

Atbilde: No 2022. gada 1. jūlija personas, kuras kā pašnodarbinātās saņem vecāku un bērna kopšanas pabalstu, tiek apdrošinātas bezdarba gadījumam kā personas, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un kuras saņem bērna kopšanas pabalstu.

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA), ja nav darba, pastāv iespēja iegūt bezdarbnieka statusu. Taču bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai tad, kad izpildās nosacījums: iemaksām jābūt veiktām vismaz 12 mēnešus pēdējos 16 mēnešos.

Minētie 12 iemaksu mēneši var nebūt pēc kārtas, bet jebkuri 16 mēnešu laikā. Kā pilno iemaksu mēnesi skaita arī nepilnu mēnesi, ja ir veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Piemēram, ja jaundzimušā māmiņai vecāku pabalsta izmaksas periods ir deviņi mēneši, tie ietilpst 12 mēnešu vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā, kā arī iepriekšējie mēneši, kad saņemts maternitātes pabalsts.

Jāņem vērā: ja ģimenē nolemj, ka vecāku pabalstu saņems bērna tēvs, bet mazuli kops mamma, viņa nebūs sociāli apdrošināta un pēc ilgstoša laika perioda viņai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu veidosies tēvam – gan tad, ja viņš saņem vecāku pabalstu un nestrādā, gan tad, ja turpina strādāt, saņemot 50% no piešķirtā vecāku pabalsta.

Bezdarbnieka pabalsta saņēmēja apdrošināšana

Tāpat kā par citiem sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmējiem, arī par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem iemaksas veic valsts.

Bezdarbnieku – pabalsta saņēmēju – valsts apdrošina tikai pensijai.

No pabalsta apmēra (iemaksu objekta) tiek veiktas 20% iemaksas pensijai 1. pensiju līmenī. Valsts nenovirza budžeta (nodokļu maksātāju) naudu iemaksām pensiju 2. līmenī.

Tas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Valsts fondēto pensiju likumā.

Tādējādi bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods, kad iemaksas par pabalsta saņēmēju veic valsts, veido pensijas apdrošināšanas stāžu, šīs iemaksas papildina pensiju 1. līmeņa kapitālu, un tās tiek ņemtas vērā tikai vecuma pensijas aprēķinā.

Līdz ar to, ja, saņemot bezdarbnieka pabalstu, rodas situācija, kurā ir svarīgs sociālais atspaids ilgākam laikam, jāņem vērā, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā apdrošinās tikai pensijai.

Piemēram, ja bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā iestājas grūtniecība, sievietei nebūs tiesību saņemt maternitātes un vecāku pabalstu. Lai šīs tiesības iegūtu, jākļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto.

Darba attiecības un iemaksu periodi ar pārtraukumiem

Maksimālais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

Ja bezdarbnieks pabalsta saņemšanas laikā sāk strādāt, iespējami divi varianti:

• pabalsta izmaksu aptur uz darba periodu un pēc darba perioda beigām to var turpināt saņemt;
• ja, uzsākot darba attiecības, tiek zaudēts bezdarbnieka statuss, pabalsta izmaksa tiek izbeigta; tādos gadījumos, pēc īslaicīgām darba attiecībām atkārtoti iegūstot bezdarbnieka statusu un pieprasot pabalstu, to var saņemt.

Likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 10. pants (“Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un izbeigšana”) paredz, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

• noslēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
• iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot);
• saņem slimības vai maternitātes pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
• Jautājums: Vai īslaicīgs darbs (divi mēneši) var būt tikai viena darba attiecību reize, vai ir iespējamas arī vairākas reizes?

Atbilde: Divi mēneši var būt divas reizes 12 mēnešu periodā, kopā nepārsniedzot 60 dienas vai divus mēnešus pašnodarbinātā statusa gadījumā. 

• Jautājums: Ja pabalsta izmaksa ir apturēta likumā minēto iemeslu dēļ, kā turpmāk notiek pabalsta izmaksa un cik ilgi to izmaksā?

Atbilde: Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur uz laika periodu, kad bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek atjaunota. Laika periodu, kad bijusi apturēta pabalsta izmaksa, neieskaita pabalsta izmaksas (saņemšanas) ilguma termiņā, t. i., astoņu mēnešu periodā.

• Jautājums: Kam un kā ir jāpaziņo par īslaicīgu darba attiecību nodibināšanu? Vai VSAA par to pieņem lēmumu?

Atbilde: Par darba attiecību uzsākšanu un izbeigšanu jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra. Ja persona nav zaudējusi bezdarbnieka statusu, VSAA, saņemot informāciju no NVA, atjauno bezdarbnieka pabalsta izmaksu.

Savukārt pabalsta izmaksu izbeidz, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu, jo ir sākusi strādāt.

Par šādām situācijām bieži ir jautāts LV portāla e-konsultācijās. Katram ir pienākums uzmanīgi sekot līdzi savai nodarbinātības mainīgajai situācijai. Kādā apmērā atkārtoti tiks piešķirts pabalsts, vai tas vispār tiks piešķirts, var izšķirt pat dažas dienas, kas “pārkāpj” likumā noteikto tiesību ietvaru, proti, 12 mēnešu periodu.

Likumā ir nosacījums: “Ja 12 mēnešu periodā bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās. Ja ir atkārtoti noteiktas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kopējais pabalsta izmaksas ilgums nebūs astoņi mēneši, tiks ņemts vērā arī iepriekš gada laikā izmaksātā un izmantotā pabalsta ilgums. Arī tad, ja no jauna iesniegts iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, jābūt izpildītiem nosacījumiem pabalsta piešķiršanai (piešķirts bezdarbnieka statuss; kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; Latvijā veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas).”

• Jautājums: Persona trīs mēnešus saņēma bezdarbnieka pabalstu, tad atrada jaunu darbu, pēc nedēļas atkal darbu zaudēja, tas nozīmē, ka pabalstu tai turpina maksāt kā par ceturto mēnesi. Pēc cik ilga nostrādātā laika būtu tiesības uz jaunu pabalstu, ko varētu atkal saņemt kā no pirmā mēneša?

Atbilde: Lai bezdarbnieka pabalstu atkal saņemtu no jauna, tas ir, astoņus mēnešus gadā, svarīgs ir pabalsta pieprasīšanas datums. Tātad, nosakot tiesības uz jaunu bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, tiek vērtēts, vai iesniegums pabalsta pieprasīšanai atkārtoti nav iesniegts gada laikā. Piemēram, ja iesniegums pabalstam iesniegts 02.03.2023., lai pabalsts tiktu piešķirts no jauna uz astoņiem mēnešiem, iesniegums pabalsta saņemšanai jāiesniedz ne ātrāk kā 02.03.2024., ievērojot arī citus nosacījumus pabalsta piešķiršanai.

Piemēri iespējamajām dzīves situācijām

• Ja nepilnu 12 mēnešu laikā tiek atkārtoti zaudēts darbs, bet kopš bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas pirmās epizodes ir aizritējis vairāk nekā gads.

Iesniegums bezdarbnieka pabalstam iesniegts, pabalsts piešķirts par laika periodu no 02.03.2023. līdz 01.11.2023.

01.04.2023. tiek noslēgts darba līgums un zaudēts bezdarbnieka statuss.

25.03.2024. pēc darba attiecību zaudēšanas tiek iegūts jauns bezdarbnieka statuss un iesniegts iesniegums pabalsta piešķiršanai.

Nosakot pabalsta izmaksas ilgumu, tiek skatīts, vai gada periodā no 25.03.2023. līdz 24.03.2024. būs saņemts iesniegums pabalsta piešķiršanai un piešķirts pabalsts.

Tā kā konkrētajā periodā bezdarbnieka pabalsts nav pieprasīts atkārtoti (iepriekšējais iesniegums iesniegts un pabalsts pieprasīts 02.03.2023.), pabalsts tiks piešķirts no jauna uz astoņiem mēnešiem.

• Ja kopš bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas pirmās epizodes ir aizritējis mazāk nekā viens gads.

Iesniegums bezdarbnieka pabalstam iesniegts un pabalsts piešķirts par laika periodu no 02.03.2023. līdz 01.11.2023.

01.04.2023. tiek noslēgts darba līgums un zaudēts bezdarbnieka statuss.

25.01.2024. pēc darba attiecību zaudēšanas tiek iegūts jauns bezdarbnieka statuss un iesniegts iesniegums pabalsta piešķiršanai.

Nosakot pabalsta izmaksas ilgumu, tiek skatīts, vai gada periodā no 25.01.2023. līdz 24.01.2024. bijis saņemts iesniegums pabalsta piešķiršanai un piešķirts pabalsts.

Tā kā šajā periodā iesniegums bezdarbnieka pabalstam iesniegts atkārtoti (iepriekšējais iesniegums iesniegts un pabalsts pieprasīts 02.03.2023.), pabalsts tiks piešķirts, ievērojot jau gada laikā izmaksāto pabalstu.

Kad jāpiesakās un kad sāk maksāt pabalstu

Tiesību aktos nav noteikts termiņš, cik ātri pēc darba zaudēšanas jāreģistrējas bezdarbnieka statusam, lai būtu tiesības saņemt pabalstu.

Var reģistrēties bezdarbniekos gan nākamajā dienā pēc darba attiecību izbeigšanas, gan pēc mēneša vai vairākiem mēnešiem. Tomēr, ja vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, jāņem vērā jau iepriekš minētais nosacījums – tiesības uz pabalstu ir, ja iemaksas bezdarbam veiktas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tātad var izrēķināt, ka NVA būtu jāreģistrējas un pabalstam jāpiesakās četru mēnešu laikā.

Piemēram, cilvēks darba attiecības ir pārtraucis 1. jūnijā. Vasarā vēl nevēlas meklēt darbu un atsākt strādāt. Ja tomēr rodas nepieciešamība izmantot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, jāsarēķina, lai apdrošināšana bezdarbam būtu vismaz 12 mēneši iepriekšējos 16 mēnešos.

Ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas pēc darba devēja iniciatīvas vai saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī.

Ja darba attiecības tiek pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai saistībā ar pārkāpumu, pabalstu piešķir no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk un pirmo pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī.

• Jautājums: Ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas laikā tiek nodibinātas jaunas darba attiecības, kad tiek pārtraukta pabalsta izmaksa?

Atbilde: Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc ar dienu, kad iegūts darba ņēmēja statuss.

Pabalstu maksā par iepriekšējo mēnesi. Izmaksājamā pabalsta apmēru ietekmē dienu skaits mēnesī, par kuru pabalsts tiek maksāts.

Informācija par bezdarbnieka pabalstu ir izklāstīta VSAA tīmekļvietnē. Turpretī NVA interneta vietnē ir pieejama informācija par bezdarbnieka statusa iegūšanu.