Bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta saņēmējiem veidojas apdrošināšanas periods bezdarbam, jo valsts par šiem vecākiem veic obligātās iemaksas.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Pēc bērna piedzimšanas sākotnēji piešķirtais bērna kopšanas un vecāku pabalsta izmaksas periods beidzas, kad mazulim ir tikko palicis pusotrs gadiņš un daudziem vecākiem nav ne iespēju iekārtot viņu dārziņā, ne arī vēlēšanās svešam cilvēkam uzticēt cilvēciņu, kas staigā vēl zem galda. Tāpēc bieži tiek izmantotas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lielākoties tādas ir, taču arī bezdarbnieka pabalstam ir noteikts minimālais apdrošināšanas jeb kvalifikācijas periods. Kā vienmēr par naudas lietām, interese ir arī par sagaidāmo pabalsta apmēru.
Jautājumi un atbildes par dažādām situācijām:
Darba likuma 156. pantā abiem vecākiem paredzētas tiesības uz pusotru gadu (18 mēnešu) ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. To pēc bērna piedzimšanas izmantot var visu vai pa daļām, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Darba devējs šo atvaļinājumu neapmaksā.
Bērnu vecākiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) maksā vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, to nosacījumi un apmērs ir noteikti likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Valsts sociālo pabalstu likumā.
To, kā likumu normas ir piemērojamas, un situācijas, kurās veidojas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, LV portālam skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Olte.
Vecāku pabalstu saņem sociāli apdrošināti vecāki – darba ņēmēji, par kuriem darba devējs veicis iemaksas, un pašnodarbinātie, kuri paši veic iemaksas sociālajai apdrošināšanai.
Vecāki var izvēlēties kopējo pabalsta saņemšanas periodu – 19 vai 13 mēnešus. Abos periodos ietilpst vecāku pabalsta pamatdaļa (attiecīgi 15 un 9 mēneši), kuru var saņemt viens no vecākiem, un pabalsta nenododamā daļa, kura katram vecākam ir divi kalendārie mēneši, un to var izvēlēties saņemt līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
Vecāku pabalsta pamatdaļu izmaksā piešķirtajā apmērā, ja tā saņēmējs atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā, vai pusi (50%) no piešķirtā pabalsta apmēra, ja pabalsta saņēmējs strādā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.
Savukārt, lai saņemtu vecāku pabalsta nenododamo daļu, jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Vecāku pabalstu un vecāku pabalsta nenododamo daļu aprēķina no vidējās iemaksu algas. Vidējo algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (datums, ar kuru piešķir pabalstu).
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
Bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro mēnesī – maksā gan sociāli neapdrošinātajiem, gan sociāli apdrošinātajiem vecākiem.
Ja bērns piedzimst vecākiem, kuri nav sociāli apdrošināti, tad maksā tikai bērna kopšanas pabalstu (vienam no vecākiem) – 171 eiro mēnesī – līdz bērna pusotra gada vecumam.
Ja vecāks nav sociāli apdrošināts (nestrādā), tad bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas datuma.
Bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam maksā arī sociāli apdrošinātiem vecākiem. Tātad šie vecāki saņem divus pabalstus – vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Abus pabalstus piešķir vienam no bērna vecākiem.
Ja tiek saņemts maternitātes pabalsts, tad bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu piešķir pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām.
Saņemot vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, vecāks šajā periodā ir sociāli apdrošināts – bezdarbam, kā arī pensijai un invaliditātes gadījumam.
Ja pirms bērna piedzimšanas vecāki nav strādājuši un mamma vai tētis no bērna piedzimšanas dienas saņem bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam –, tad šis pusotrs gads veido apdrošināšanas periodu bezdarbam.
Piemērs: Māmiņa nav bijusi sociāli apdrošināta. Bērns piedzimis 2023. gada 1. jūnijā. Bērna kopšanas pabalstu viņa saņems līdz 2024. gada 30. novembrim. Šis laiks veido apdrošināšanas periodu bezdarbam.
Par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju, kurš kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, tiek veiktas obligātās iemaksas pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no obligāto iemaksu objekta. Vecāku pabalsta saņēmēja iemaksu objekts ir vecāku pabalsta apmērs.
Vecāki, visbiežāk tās ir māmiņas, nereti vaicā, kad jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pieņemot, ka tas beidzas līdz ar pabalstu izmaksas periodu. Tā nav. Vecāku pabalsta izmaksas periods var nesakrist ar bērna kopšanas pabalsta periodu un darbā pieprasītā bērna kopšanas atvaļinājuma periodu.
Piemērs: Māmiņa ir sociāli apdrošināta. Bērns piedzimis 2023. gada 1. jūnijā. Līdz 26. jūlijam viņa saņēma maternitātes pabalstu (par dzemdību B lapas 56 dienām). Ģimene izvēlējusies saņemt vecāku pabalstu 19 mēnešus. Māmiņa uzreiz izmanto gan pabalsta pamatdaļu – 15 mēnešus –, gan savus nenododamos divus mēnešus, kopā 17 mēnešus.
Vecāku pabalstu maksās no 27. jūlija līdz 2024 .gada 31. oktobrim
Vecāku pabalsta pamatdaļas saņemšanas periodā ietilpst arī maternitātes pabalsta izmaksas periods.
Bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā izmaksās līdz bērna pusotra gada vecumam, tas ir, līdz 2024. gada 30. novembrim.
Darbavietā no 27. jūlija (pēc maternitātes atvaļinājuma) pieprasīts pusotru gadu ilgs bērna kopšanas atvaļinājums. Darbā jāatgriežas 2025. gada 27. janvārī. Tas nozīmē, ka sākotnējo pabalstu (vecāku un bērna kopšanas) izmaksa jau būs beigusies, bet bērna kopšanas atvaļinājums vēl turpināsies.
Tādējādi, ja vecāku pabalsta izmaksa beidzas līdz bērna pusotra gada vecumam, tad valsts turpina veikt iemaksas par bērna kopšanas pabalsta saņēmēju un persona kā bērna kopšanas pabalsta saņēmēja tiek apdrošināta bezdarba gadījumam līdz bērna pusotra gada vecumam. Ja vecāks pēc pabalstu saņemšanas turpina izmantot Darba likumā paredzēto bērna kopšanas atvaļinājumu, bet sākotnējie pabalsti vairs netiek maksāti, tad šajā laikā darba devējs algu nemaksā un sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek veiktas.
Par bērnu no pusotra gada līdz divu gadu vecumam tiek maksāts nākamais bērna kopšanas pabalsts – 42,69 eiro mēnesī. Arī to maksā vienam bērna vecākam neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Šim pabalstam nav papildu nosacījumu, un arī apdrošināšanas iemaksas valsts par šī perioda pabalsta saņēmēju neveic.
Lai pieprasītu pabalstu, jāiegūst bezdarbnieka statuss. Tam jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu ir svarīgs apdrošināšanas periods: jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā.
Šie 12 mēneši var nebūt pēc kārtas. Kā pilns apdrošināšanas mēnesis tiek ieskaitīts arī tas, kurā iemaksas bezdarbam veiktas nepilnu kalendāro mēnesi.
Vecākiem, kuri līdz bērna piedzimšanai nav strādājuši un ir saņēmuši tikai bērna kopšanas pabalstu, un tiem vecākiem, kuri kopā ar bērna kopšanas pabalstu saņēmuši arī vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka atšķirīgi.
Nestrādājošam vecākam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas saņēmis bērna kopšanas pabalstu, piešķirtais bezdarbnieka pabalsts ir 60% no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Sociālā nodrošinājuma pabalsts pašreiz ir 125 eiro (likums paredz, ka turpmāk pabalsta apmēru katru gadu pārskatīs).
Ja bezdarbnieka pabalsts piešķirts no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, tad tā apmērs noteikts 4,9315 eiro par kalendāra dienu, tas ir, 60% apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra 250,00 eiro. Par pirmajiem trijiem mēnešiem izmaksā 4,9315 eiro par kalendāra dienu, pēc tam bezdarbnieka pabalsta apmērs samazinās – par nākamajiem diviem mēnešiem tas ir 75% no piešķirtā pabalsta apmēra – 3,6986 eiro, par nākamajiem diviem mēnešiem 50% – par kalendāra dienu 2,4658 eiro, par beidzamajiem diviem mēnešiem – 45% no piešķirtā pabalsta apmēra – 2,2192 eiro par kalendāra dienu. Bezdarbnieka pabalstu izmaksā ne ilgāk par astoņiem mēnešiem.
Sociāli apdrošinātajiem vecākiem, nosakot bezdarbnieka pabalsta apmēru, ņem vērā pabalsta pieprasītājam aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu un kopējo apdrošināšanas stāžu
Ja apdrošināšanas (darba) stāžs ir: |
Pabalstu piešķir: |
no 1 līdz 9 gadiem ieskaitot |
50% no vidējās iemaksu algas |
no 10 līdz 19 gadiem ieskaitot |
55% no vidējās iemaksu algas |
no 20 līdz 29 gadiem ieskaitot |
60% no vidējās iemaksu algas |
30 gadi un vairāk |
65% no vidējās iemaksu algas |
Vidējo iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.
Piemēram, ja bezdarbnieka statuss iegūts 30.10.2023., tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu no 01.08.2022. līdz 31.07.2023. Aprēķinā neiekļauj tos divus mēnešus, kuros personai bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga.
Ja 12 mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un attiecīgās iemaksas šajā periodā darba devējam nebija jāveic, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, “atkāpjoties” līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai iemaksu algai (neatkarīgi no tā, cik tālu būtu jāatkāpjas – par 12 kalendārajiem mēnešiem, kas noteikti kā standarta aprēķina periods, vai tikai, piemēram, par četriem mēnešiem) un nosakot jaunu 12 mēnešu periodu.
Tāpat gadījumos, ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ir bijis piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, tad minētās dienas tiek izslēgtas no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina.
Piemēri iespējamajām dzīves situācijām
1. piemērs:
Vidējās algas 12 mēnešu aprēķina periods noteikts no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., kurā persona:
|
12 mēnešu periods no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., kas vispārējā gadījumā nosakāms vidējās algas aprēķināšanai |
|||||||||||||||||
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
12 mēnešu periods no 01.01.2022. līdz 31.12.2022., par kuru aprēķina vidējo algu |
Atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā |
Tā kā persona 12 mēnešu perioda daļā no 01.01.2023. līdz 31.07.2023. atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek noteikts jauns 12 mēnešu periods (“atkāpjoties” līdz darba devēja veiktajām iemaksām), par kuru aprēķina vidējo algu no 01.01.2022. līdz 31.12.2022.
2. piemērs:
Vidējās algas aprēķināšanai noteiktais 12 mēnešu periods, par kuru aprēķina vidējo algu no 01.01.2022. līdz 31.12.2022., kurā persona:
12 mēnešu vidējās algas aprēķina periods no 01.08.2022. līdz 31.07.2023. |
|||||||||||
08. 2022. |
09. 2022. |
10. 2022. |
11. 2022. |
12. 2022. |
01. 2023. |
02. 2023. |
03. 2023. |
04. 2023. |
05. 2023. |
06. 2023. |
07. 2023. |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
VP/ BK |
A |
A |
A |
A |
Atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā |
Persona atsākusi strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma |
Vidējā iemaksu alga jāaprēķina par 12 mēnešu periodu no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., no aprēķina izslēdzot bērna kopšanas atvaļinājuma periodus, tātad vidējo algu aprēķinās par periodu no 01.04.2023. līdz 31.07.2023.
Jautājums: Ja pēc kārtas ir divi bērna kopšanas atvaļinājumi, mēdz būt, ka pat trīs, vai arī šajā gadījumā “atkāpjas” līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai iemaksu algai?
Ja pēc kārtas piešķirti divi vai pat trīs bērna kopšanas atvaļinājumi, tad bezdarbnieka pabalstu aprēķinās no ienākumiem, kas gūti pirms atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu dzimšanu un kopšanu.
Vecāki vienojas par to, kurš saņems pabalstus. Valsts iemaksas veic par vienu vecāku – to, kurš saņem pabalstus.
Ģimenē nereti ir situācija, ka tēvam alga ir lielāka, tāpēc pat tad, kad viņš neizmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, bet turpina strādāt un saņem 50% no aprēķinātā pabalsta, tas ir lielāks, nekā sanāktu bērna mātei no viņas iemaksu algas, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Tādās situācijās ar mazuli mājās paliek mamma, viņa savā darbavietā izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, taču, tā kā nesaņem pabalstus, nav arī sociāli apdrošināta bezdarbam. Līdz ar to viņai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu veidosies bērna tēvam – gan tad, ja viņš saņem vecāku pabalstu un nestrādā, gan tad, ja turpina strādāt, saņemot 50% no piešķirtā vecāku pabalsta.
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Bezdarbnieka pabalstu nemaksā vienlaikus ar vecāku pabalstu. Savukārt bērna kopšanas pabalsta saņemšanas laikā var saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.
Jautājumi un atbildes no LV portāla e-konsultācijām
Atbild VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska:
Pie darba devēja katram no vecākiem ir tiesības uz vienu gadu un sešus mēnešus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, kuru var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar vecāku pabalstu atvaļinājums ir saistīts tikai tādā veidā, ka VSAA vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā izmaksā, ja tā saņēmējs atrodas darba devēja piešķirtajā atvaļinājumā. Ja darba devējam pieprasa visu likumā noteikto bērna kopšanas atvaļinājumu, tad darbā agrāk nav jāatgriežas. Tomēr var izvēlēties atgriezties darbā arī agrāk – uzreiz pēc vecāku pabalsta izmaksas perioda beigām –, proti, pieprasīt darba devējam atvaļinājumu nevis uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, bet gan uz īsāku laika periodu.
Ja pēc bērniņa piedzimšanas pieprasīsiet piešķirt maternitātes pabalstu par dzemdību periodu (56 vai 70 kalendārās dienas), tad bērna kopšanas atvaļinājums darba devējam jāpieprasa tikai ar nākamo dienu pēc šī dzemdību atvaļinājuma perioda. No tā izriet, ka, pieprasot darba devējam bērna kopšanas atvaļinājumu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, darbā jāatgriežas apmēram bērna viena gada un astoņu mēnešu vecumā.
Atbild VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Iveta Olte:
Par vecāku pabalsta izmaksas ilgumu
No situācijas apraksta saprotams, ka bērna tēva izvēlētais vecāku pabalsta saņemšanas ilgums ir 13 mēneši, no kuriem deviņi mēneši no bērna piedzimšanas dienas jāizmanto līdz dienai, kad bērns sasniedz viena gada vecumu.
Likumdevējs ir noteicis, ka vecāku pabalsta pamatdaļu nevar saņemt par laika periodu, par kuru tiek saņemts maternitātes pabalsts.
Jūs maternitātes pabalstu esat saņēmusi līdz 02.08.2023., tāpēc bērna tēvam vecāku pabalsta pamatdaļa piešķirta ar 03.08.2023., proti, nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma.
Vecāku pabalsta izmaksas ilguma noteikšana
Vecāku pabalsta pamatdaļas deviņu mēnešu saņemšanas periods, kurā ietilpst arī maternitātes pabalsta izmaksas periods, tiek aprēķināts no bērna piedzimšanas datuma, nevis no pēcdzemdību darbnespējas lapas izsniegšanas datuma.
Jūsu bērns ir dzimis 11.04.2023., tātad vecāku pabalsta pamatdaļa piešķirta līdz 10.01.2024., tas ir, deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas datuma.
Minēto periodu veido:
Informācijai. Vecāku pabalsta izmaksu par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu pagarina, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, respektīvi, pirms grūtniecības lapas izsniegšanas.
Atbild VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska:
Ja bērns dzimis 2023. gadā, tad vecāku pabalsta pamatdaļas izmaksa pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas jums turpināsies piešķirtajā apmērā atbilstoši izvēlētajam vecāku pabalsta saņemšanas periodam, kāds bija norādīts iesniegumā vecāku pabalsta piešķiršanai.
Vecāku pabalsta nenododamo daļu var saņemt, ja pabalsta pieprasītājs ir darba attiecībās un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tas nozīmē, ka, pārtraucot darba tiesiskās attiecības un neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, jums nebūs tiesību uz savu vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja to līdz darba attiecību pārtraukšanas datumam jau nebūsiet izmantojusi.
Tā kā vecāku pabalsta nenododamo daļu var pieprasīt līdz bērna astoņu gadu vecumam, tad, uzsākot darba attiecības kaut kad vēlāk, jums radīsies tiesības arī uz savu vecāku pabalsta nenododamo daļu. Lai pieprasītu pabalstu, VSAA būs jāiesniedz jauns iesniegums vecāku pabalsta nenododamās daļas piešķiršanai. Pabalsta apmēru noteiks atbilstoši iepriekš veiktajai izvēlei par kopējo pabalsta saņemšanas periodu – 43,75% vai 60% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja līdz bērna astoņu gadu vecumam darba attiecības netiks uzsāktas, tad nenododamo daļu neviens nesaņems.
Bērna kopšanas pabalsta apmēru un izmaksu darba tiesisko attiecību pārtraukšana neietekmē. Līdz bērna pusotra gada vecumam pabalsta apmērs ir 171 eiro mēnesī, savukārt no bērna pusotra gada līdz divu gadu vecumam pabalsta apmērs ir 42,69 eiro mēnesī.