Kārtība, kas nosaka rīcību ar zemi, var atšķirties atkarībā no tā, kur atrodas zeme – pilsētā vai laukos, kā arī no tā, vai uz zemes atrodas apbūve. Piemēram, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. pants noteic, ka valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iznomāti. Lēmumu par šo jautājumu pieņem attiecīgā pašvaldība, veicot lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Savukārt citētā likuma 26. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās ēkas īpašniekiem zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegti privatizācijas dokumenti, kā arī noslēgts zemes pirkuma līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Tas nozīmē, ka “pārslēgt” nomas līgumu nevarēs, bet var pretendēt uz jauna nomas līguma noslēgšanu. Tomēr, ja pašvaldība nolemj atsavināt zemi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, tad risināt jautājumu par turpmāko zemes lietošanu vairs nebūs iespējams. Šādā situācijā vienīgi pastāv iespēja atsavināmo īpašumu iegādāties izsolē. Ņemot vērā norādi uz iespējamo apbūvi, turpmākā rīcība un piemērojamās tiesību normas var atšķirties atkarībā no būvju īpašnieka nostājas šajā jautājumā.