Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Lai nodrošinātu šī likuma mērķa sasniegšanu, tajā valsts amatpersonām ir paredzēti ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi, t.sk. vispārējie un speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība un ienākumu gūšanas ierobežojumi.

Kurzemes apgabaltiesa 2013. gada 23. maija spriedumā Nr. 102AA-0101-13/12 norādīja, ka valsts amatpersonas saistībā ar savu statusu uzņemas paaugstinātu atbildību publiskajās tiesībās, kurās atšķirībā no privāto tiesību pamatprincipa (atļauts viss, kas nav aizliegts) darbojas publisko tiesību pamatprincips – aizliegts ir viss, kas nav atļauts.

Tādējādi valsts amatpersonai, savienojot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (darbu), gūstot ienākumus u. c., ir jāievēro likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Likuma 4. pants noteic, kuras personas likuma izpratnē ir uzskatāmas par valsts amatpersonām: 4. panta pirmajā daļā (secīgi tās punktos) uzskaitīts, kas uzskatāmi par valsts amatpersonas amatiem, savukārt 4. panta otrajā daļā uzskaitītas tiesības (veicamās funkcijas, pienākumi), kuras realizējot (veicot, pildot) amats uzskatāms par valsts amatpersonas amatu.

Saskaņā ar likumu valsts amatpersonām ir noteikti vispārējie un speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Vispārējie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi ir noteikti 6. pantā, savukārt speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi ir noteikti 7. pantā.

Likuma 6. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Savukārt 6. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1. amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;
2. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;
3. saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības;
4. saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;
5. tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;
6. amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;
7. dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.

Amats likuma 1. panta 1. punkta izpratnē ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros publiskas personas iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. Amats šā likuma izpratnē nav valsts amatpersonas darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju, kurā tā ieņem valsts amatpersonas amatu, starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība.

Informējam, ka publiskā iepirkuma komisijas locekļa amats saskaņā ar likuma 4. panta pirmās daļas 24. punktu ir uzskatāms par valsts amatpersonas amatu, līdz ar to publiskā iepirkuma komisijas loceklim ir saistoši likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi.

Publiskā iepirkuma komisijas loceklim likuma 7. pantā “Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi” nav noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi, līdz ar to publiskā iepirkuma komisijas loceklim valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu (darbu) ir pieļaujama bez iestādes vadītāja rakstveida atļaujas, ja amata savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu veikšanai.

Par amata savienošanas nepieciešamību administratīvo aktu izdevējiem jānorāda sekojošais: tā kā jautājumā nav norādīts ieņemamais valsts amatpersonas amats, sniegt precīzu skaidrojumu, kādi amata savienošanas ierobežojumi ir saistoši administratīvo aktu izdevējiem, nav iespējams.

Jāņem vērā, ka likuma 7. pantā noteiktie speciālie amata savienošanas ierobežojumi izriet no ieņemamā valsts amatpersonas amata (4. panta pirmā daļa) vai veicamajām funkcijām, piešķirtajām tiesībām, pildot amata pienākumus (4. panta otrā daļa).

Ja administratīvo aktu izdevējs ir uzskatāms par valsts amatpersonu saskaņā ar 4. panta otro daļu, tam jāievēro 7. panta sestajā daļā noteiktie speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Savukārt, ja administratīvo aktu izdevējs ir uzskatāms par valsts amatpersonu saskaņā ar likuma 4. panta pirmajā daļā uzskaitītajiem amatiem, speciālie amata savienošanas ierobežojumi noteikti 7. panta daļās attiecīgi katram ieņemamam amatam.

Neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonai saskaņā ar likuma 6. un 7. pantā noteiktajiem ierobežojumiem ir pieļaujama valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu, saņemot attiecīgo rakstveida atļauju vai bez tās, valsts amatpersonai, savienojot amatus, ir jāievēro arī citi likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Savukārt Augstākās tiesas Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006 8.2. punktā ir norādīts, ka valsts amatpersonas vairāk nekā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā. Turklāt amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākas amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāraugās uz savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas, tādējādi atbildība par nenonākšanu interešu konflikta situācijā ir jāuzņemas pašai amatpersonai, jo tikai minētajai personai ir zināmi tie apstākļi, kas rada vai var radīt interešu konflikta situāciju.