Piedāvātie risinājumi ir būtisks solis, atbildot uz Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra apņemšanos risināt Ukrainas turpmākās budžeta un aizsardzības vajadzības. Priekšlikumi sagatavoti, balstoties uz iespējamiem rīcības scenārijiem, ar kuriem priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā 2025. gada 17. novembrī, un uz turpmākām diskusijām ar dalībvalstīm; pirms tam Eiropadome bija aicinājusi Komisiju informēt par iespējām sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai.
Pasākumu kopums izstrādāts, lai elastīgi un efektīvi reaģētu uz Ukrainas mainīgajām finansējuma vajadzībām neatkarīgi no faktiskās situācijas un tā, vai valstī notiek karš vai valda miers. Tā ir izstrādāta laikā, kad strauji pieaug Krievijas uzbrukumi Ukrainai un tās infrastruktūrai, kad nākas piedzīvot arvien vairāk hibrīdkara uzbrukumu visās ES dalībvalstīs un ir vērojama ES un NATO gaisa telpas robežu pārkāpšana.
Divi risinājumu priekšlikumi
Ar abiem tiesību aktu priekšlikumiem Komisija ierosina divus iespējamos risinājumus: ES aizņēmumi, kuru vajadzībai tiktu izmantota tā sauktā ES budžeta "manevrēšanas telpa", un reparāciju aizdevums, kas ļautu Komisijai aizņemties naudas līdzekļu atlikumus no ES finanšu iestādēm, kuru turējumā ir iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi. Šie pasākumi apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu aizsargāt savu suverenitāti un saglabāt valsts funkcijas, taču tas ir arī stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā ar mērķi panākt taisnīgu un ilgstošu mieru.
Ar šiem priekšlikumiem ir ieviesti vairāki drošības mehānismi, kuri aizsargās dalībvalstis un finanšu iestādes no iespējamiem Krievijas pretpasākumiem un no nelikumīgas piespiedu atsavināšanas gadījumiem ārpus Krievijas, jo īpaši valstīs, kurās ir Krievijai labvēlīga jurisdikcija. Lai nodrošinātu aizsardzību pret pārējiem riskiem, pasākumu kopumā ir paredzēts spēcīgs solidaritātes mehānisms, ko atbalsta divpusējas valstu garantijas vai ES budžets. Priekšlikumi pilnībā atbilst Eiropas un starptautiskajām tiesībām, un tie arī nodrošina Savienības finanšu tirgus integritāti un eiro globālās valūtas statusu.
Pasākumu kopums ietver:
- priekšlikumu regulai, ar ko izveido reparāciju aizdevumu;
- priekšlikumu aizliegt iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu nodošanu atpakaļ Krievijai;
- divus priekšlikumus, ar kuriem ievieš svarīgus drošības mehānismus reparāciju aizdevumam un kuru mērķis ir aizsargāt ES dalībvalstis un finanšu iestādes no iespējamiem pretpasākumiem. Abi kopīgie priekšlikumi par grozījumiem Padomes Regulā Nr. 833/2014 tiks publiskoti, tiklīdz Padome saskaņā ar piemērojamām procedūrām būs pieņēmusi nostāju par tiem. Tos papildinās paralēls priekšlikums Padomes lēmumam, ko iesniegs Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kaja Kallasa, un
- ierosināto grozījumu pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā, lai, atbalstot aizdevumu Ukrainai, varētu izmantot ES budžetu, tādējādi atvieglojot abu ierosināto risinājumu ieviešanu.
ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis sacīja: “Ukrainas un pārējās Eiropas likteņi ir cieši sasaistīti. Mēs šobrīd esam izšķirošā brīdī – Ukrainai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai tā varētu turpināt cīnīties par brīvību līdz brīdim, kad taisnīgs un ilgtspējīgs miers kļūs iespējams. Šodienas Eiropas Komisijas priekšlikumi atbalsta šo mērķi, vienlaicīgi nodrošinot, ka Krievijas kara izmaksas negulstas tikai uz Eiropas nodokļu maksātāju pleciem. Cita starpā mēs piedāvājam reparāciju aizdevumu, kas paredz izmantot līdzekļus, kas ir uzkrājušies saistībā ar Krievijas aktīvu imobilizāciju, lai sniegtu Ukrainai gan finanšu, gan militāro palīdzību. Šie priekšlikumi pilnībā atbilst visām starptautiskajām normām un likumiem, kā arī palielina spiedienu uz Krieviju, skaidri apliecinot, ka agresoram ir jāmaksā par savu karu un tā nodarītajiem zaudējumiem.”
Plašāka informācija (angļu valodā): Commission unveils two solutions to support Ukraine's financing needs in 2026-2027.
