Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa un peļņa.

Ja nevēlaties, lai tēvs maksā peļņas daļu, bet tikai sedz dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus, īres līgumu var neslēgt un Valsts ieņēmumu dienestam nekādas ziņas nav jāsniedz.

Taču Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro, ka nereti domstarpības rodas arī tuvu radinieku un draugu starpā, piemēram, gadās, ka īpašnieks kādu pēkšņu apstākļu dēļ vēlas, lai paša labprātīgi iemitinātās personas noteiktā termiņā mājokli atbrīvo, bet tās prasību neizpilda. Mēdz būt, ka iemītnieki iekrāj parādus par komunālajiem pakalpojumiem vai nesaudzīgi ekspluatē dzīvojamās telpas. Ņemot vērā tamlīdzīgus iespējamos riskus, ar tēvu varat noslēgt īres līgumu uz noteiktu termiņu, iekļaujot tādus svarīgākos nosacījumus kā īres maksas apmērs (ar atrunu, ka netiek iekasēta peļņas daļa), īrnieka tiesības, pienākumi un atbildība, īres līguma grozīšanas noteikumi, izīrētāja tiesības, pienākumi un atbildība, norēķinu kārtība un veids. Tā kā peļņa no izīrētā īpašuma netiek gūta, par īres attiecībām VID nav jāziņo.

Īres līgums ieteicams arī tādēļ, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantā ir šāda norma: “Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.”