Jautājums būs par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu. Deviņdesmitajos gados privātpersona pēc apstiprināta projekta uzsāka celt privātmāju pilsētas teritorijā. Faktiski tika ielikts tikai fundaments, un celtniecība tika “iesaldēta” uz vairākiem gadiem (ēkas un būves zemesgrāmatā netika reģistrētas). Šī privātpersona nokavēja dokumentu iesniegšanu un nepieteica šo zemesgabalu privatizācijai. Tagad pašvaldība reģistrēja šo zemesgabalu zemesgrāmatā kā savu īpašumu. Jautājums ir šāds: vai šis zemesgabals ir atzīstams par apbūvētu vai nē? Un vai šī privātpersona var neslēgt nomas līgumu ar pašvaldību un atteikties no jebkādām tiesībām uz šiem pamatiem? Kādas ir šīs personas saistības pret pašvaldību?
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 1. panta pirmo daļu termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, lietoti likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē. Atbilstoši minētā likuma noteikumiem apbūvēts zemesgabals ir zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves. Līdz ar to jautājumā norādītais zemesgabals ir atzīstams par apbūvētu, jo saskaņā ar akceptētu projektu uzbūvēti ēkas pamati ir atzīstami par jaunbūvi.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās ēkas īpašniekiem zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegti privatizācijas dokumenti, kā arī noslēgts zemes pirkuma līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Atbilstoši 26. panta otrajai daļai persona, kurai zemes lietošanas tiesības izbeidzas, iegūst zemes nomas tiesību uz tās lietošanā bijušo zemi. Par šo zemi ar pašvaldību noslēdzams zemes nomas līgums, un dzīvojamās ēkas īpašnieks šo zemi turpmāk var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, taču tā nav atsavināma vai iznomājama citai personai. Zemes nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, ja vien zemes nomnieks nevēlas noslēgt zemes nomas līgumu uz īsāku termiņu. Persona nevar atteikties noslēgt zemes nomas līgumu. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā. Tātad saskaņā ar citētajām tiesību normām personai nav tiesības atteikties no nomas līguma noslēgšanas, ja uz zemesgabala atrodas tās īpašumā vai valdījumā esoša ēka (jaunbūve).
Šāda jaunbūve ir atsavināma tikai pēc tās ierakstīšanas zemesgrāmatā. Turklāt Civillikuma 1032. pants vispārīgi noteic, ka ar īpašnieka gribu viņa īpašuma tiesība uz kādu lietu izbeidzas, kad viņš lietu atmet, nenododams citam, kā arī kad viņš īpašuma tiesību uz to nodod citam.
Personas saistības pret pašvaldību reglamentē ļoti plašs normatīvo aktu loks. Saistībā ar nekustamo īpašumu šīs saistības noteic normatīvais regulējums par apbūves tiesību īstenošanu, tā uzturēšanu un apsaimniekošanu, tostarp personai ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli un citus maksājumus par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī nomas maksu, ja tāda izriet no noslēgtā zemes nomas līguma.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!