Šajā situācijā vispiemērotākais veids, kā juridiski korekti atrisināt jautājumu par nepilngadīgās māsas aprūpi, ir lūgt bāriņtiesai personu iecelt par bērna aizbildni. 

Audžuģimenes statuss būs personai vai laulātajiem piemērotāks, ja persona plāno uzņemties rūpes ne tikai par savu nepilngadīgo māsu, kura atrodas bērnu aprūpes iestādē, bet par jebkuru bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības un kuram nepieciešams atrast ģimeni, kura par bērnu varētu rūpēties. Uzņemoties audžuģimenes statusu, personai ir jābūt gatavai uzņemties rūpes par bez vecāku gādības palikušu bērnu arī tad, ja šim bērnam nav radniecības saišu ar audžuģimenes statusu saņēmušo personu. Turklāt jautājumu par prioritāti, kurš bez vecāku gādības palikušais bērns ievietojams audžuģimenē, izlemj bāriņtiesa, primāri vērtējot konkrētā bērna vajadzības. 

Ja persona izvēlēsies kļūt par audžuģimeni, tai būs pienākums uzņemties rūpes arī par citiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bāriņtiesa ar šādu lūgumu pie personas vērsīsies. Šādā gadījumā audžuģimenei nav tiesību atteikt bāriņtiesai pieņemt savā ģimenē bez vecāku gādības palikušu bērnu.   

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punktu audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi” 2. punktu bērnu var nodot audžuģimenes aprūpē, ja laulātajiem (personai) ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē. 

Saskaņā ar Ministru kabineta “Audžuģimenes noteikumiem” pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvis audžuģimenes statusu. Saskaņā ar minēto noteikumu 23. punktu, ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, par to rakstiski informē bāriņtiesu, norādot datumu, pēc kura audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Bāriņtiesa par saņemto iesniegumu nekavējoties informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Minēto noteikumu 23.¹ punktā noteikts – ja audžuģimene bez pamatota iemesla 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa atkārtoti lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. 

Saskaņā ar Civillikuma 234. pantu, ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu. Savukārt minētā likuma 235. pants paredz, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem [izņemot, ja vecāki īpaši pauduši gribu (norādījuši testamentā) par personu, kura ieceļama par aizbildni bērnam saskaņā ar Civillikuma 229. pantu] piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos.