Tas atkarīgs no Saeimas darba aktivitātes, cik ātrā laikā likumprojekts tiks izskatīts 2.lasījumā. Līdz šim (4.jūlijā) ir notikusi tikai viena Juridiskās komisijas sēde pirms likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Krimināllikuma 176.panta trešās daļas dispozīcijā, izslēdzot no tās vārdus „vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu vai izspiešanu vai nodarbojusies ar bandītismu, vai izdarījusi gaisa vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšanu”. Tāpat likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Krimināllikuma 176.panta trešās daļas sankcijā, aizstājot trešās daļas sankcijā vārdus "astoņiem līdz piecpadsmit" ar vārdiem "trim līdz divpadsmit".

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” Tieslietu ministrijai nav paredzētas tiesības veikt normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu, līdz ar to Tieslietu ministrija nevar sniegt saistošus izskaidrojumus par tiesību normu piemērošanu. Tas nozīmē, ka Tieslietu ministrijai nav tiesību noteikt sodu, kāds pienāktos, stājoties spēkā likumprojektam.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta pārejas noteikumi vispārīgi nosaka: grozījumu nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu. Vienlaikus pārejas noteikumi paredz atsevišķus izņēmumus no vispārīgā principa, piemēram, no soda izciešanas paredzēts atbrīvot personas, kuras būs izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas ar grozījumiem pilnībā tiek dekriminalizēts; notiesātajām personām nebūs jāturpina izciest brīvības atņemšanas sods, ja attiecīgajā Krimināllikuma pantā brīvības atņemšanas sods pēc grozījumu spēkā stāšanās vairāk netiks paredzēts; tiks pārtraukta konfiscētās mantas piedziņa gadījumā, ja attiecīgajā Krimināllikuma pantā mantas konfiskācija vairs netiks paredzēta.

Tāpat pārejas noteikumu 10.punkts nosaka, ka brīvības atņemšanas sodus līdz Krimināllikuma pantā paredzētajam maksimālajam sodam samazina personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas un izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tiesas piespriestais brīvības atņemšanas sods ir smagāks par maksimālo sodu, kas paredzēts Krimināllikuma pantā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja piemērotais brīvības atņemšanas sods būtu smagāks par maksimālo soda apmēru, kāds paredzēts par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc likumprojekta spēkā stāšanās dienas, tad piemērotais sods tiktu samazināts līdz Krimināllikuma pantā paredzētajam jaunajam maksimālajam sodam. Vienlaikus pārskatīt piemēroto sodu kopumā nav pamata, ja piemērotais sods joprojām atbilst soda robežām, kādas paredzētas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc likumprojekta spēkā stāšanās dienas.

Vēršam uzmanību uz to, ka ar likumprojektu tiek konceptuāli mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika, tāpēc pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no līdz šim pastāvošās kriminālsodu politikas uz jauno kriminālsodu politiku. Jaunā kriminālsodu politika ir vērsta uz nākotni, un ar to netiek atzīts, ka līdz šim realizētā kriminālsodu politika ir bijusi prettiesiska.