Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz ar grozījumiem Krimināllikumā ieslodzījuma vietu noslodze samazināsies vidēji par 30 procentiem.
FOTO: www.sxc.hu
Tuvināties ES valstu tiesību sistēmai
TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina saistībā ar likumu grozījumu apstiprināšanu valdībā uzsver: "Krimināltiesību reforma ir patiešām nozīmīgs solis krimināltiesību sistēmas attīstībā, un tās pamatmērķis ir tuvināt mūsu tiesību sistēmu pārējās Eiropas Savienības valstīs pastāvošajai sistēmai. Svarīgākais ir tas, ka ar daudziem no šiem piedāvātajiem grozījumiem Krimināllikumā un saistītajos likumos vēlamies atkāpties no padomju gados mantotās represīvās sistēmas, kur galvenais uzsvars ir likts uz brīvības atņemšanas sodu.
Lai gan ar 1999.gadā pieņemto KL tika sperts pirmais solis, lai izveidotu Latvijas tiesību sistēmai atbilstošu likumu, savos pamatos tas palika represīvs. Pirmās izmaiņas šajā virzienā, kur brīvības atņemšanas sods nav vienīgais un pamatsods, bija 2004.gadā, kad tika papildinātas daudzu KL Sevišķās daļas pantu sankcijas ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbs, kas laika gaitā ieguvis nozīmīgu vietu krimināltiesību sistēmā.
Bet šis piedāvājums, kas balstīts uz Ministru kabinetā jau 2009.gadā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju, ir ļoti svarīgs tādēļ, ka ir pateikts – brīvības atņemšana nav vienīgais veids, kā personu sodīt un ne vienmēr ir visatbilstošākais veids, lai panāktu likumpaklausīgu dzīvi no tām personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu.
Mūsu mērķis ir piedāvāt noziedzīgam nodarījumam atbilstošāku sodu. Proti, tais gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir patiešām smags un vērsts uz cilvēka dzīvību, veselību, dzimumneaizskaramību un tamlīdzīgi, ir saglabāti bargi sodi. Savukārt par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri nav tik smagi, piedāvājam gan samazināt brīvības atņemšanas sodu sankcijas, gan arī daudz plašāk izmantot alternatīvos sodus. Līdz ar to arī ceram, ka daudz efektīvāk izdosies izmantot brīvības atņemšanas iestāžu kapacitāti un arī samazināt ieslodzījumā esošo personu skaitu."
Arī Krimināltiesību eksperts, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš pauž līdzīgu viedokli: "Nevar teikt, ka KL ir vecs likums, bet ir jāņem vērā, kad tas tika izstrādāts. Tolaik ļoti liela bija padomju laika krimināltiesību ietekme, nebija arī iespējas iepazīties ar Eiropas valstu krimināltiesībām, un līdz ar to ļoti lielas novitātes likumā iestrādāt nebija iespējams."
U.Krastiņš norāda, ka pašreizējo KL grozījumu izstrādes darba grupā strādājuši gan juristi zinātnieki, gan praktizējoši juristi, viedokļi ir savstarpēji saskaņoti, un darba rezultāts ir vērtējams ļoti pozitīvi. Krimināltiesību reforma arvien turpināsies, un ir svarīgi, lai attīstīto Eiropas valstu krimināltiesību normatīvā regulējuma principi tiktu ietverti mūsu valsts normatīvajos aktos.
Īslaicīgā brīvības atņemšana un mantas konfiskācija
Kā informē TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, KL grozījumu projekts ir jādala divos blokos. Pirmais un svarīgākais ir saistībā ar izmaiņām likuma Vispārīgajā daļā, kur ietverti jauni kritēriji un nosacījumi sodu piemērošanai.
Tiek mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam.
Likuma 7.pants ir papildināts arī ar jaunu sesto daļu, kas ietver principu - ja par noziegumu KL paredz brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad par šādu noziegumu KL paredz arī vieglāka soda veidu.
Vienlaikus brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu varēs piemērot tikai tad, ja soda mērķi nav iespējams sasniegt ar citu alternatīvu sodu piemērošanu.
KL jau no tā tapšanas brīža ir iekļauts soda veids – arests. Likums paredz, ka aresta izpildes pārņemšana TM kompetencē varētu notikt tikai 2015.gadā, jo līdz tam ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas infrastruktūras izveidošanu. Koncepcijas īstenošanas darba grupa secināja, ka valsts budžeta taupības pasākumu dēļ to visticamāk nevarētu izdarīt arī līdz 2015.gadam, un tādēļ aresta piemērošana būtu atkal jāatliek uz nenoteiktu laiku, kas nebūtu pieļaujams.
I.Gratkovska: "Galvenokārt finanšu resursu trūkuma dēļ šis sods netiek piemērots. Taču, mūsuprāt, nebūtu pareizi no tā atteikties, līdz ar to likuma grozījumi paredz arestu veidot mazliet citādi – kā daļu no brīvības atņemšanas soda un nosaukt to par īslaicīgu brīvības atņemšanu no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Ja šādi grozījumi tiek pieņemti, tad īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu var sākt izpildīt jau pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.
"Krimināltiesību reforma ir nozīmīgs solis krimināltiesību sistēmas attīstībā."
Īslaicīgu brīvības atņemšanu paredzēts izpildīt esošās ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros šķirti no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.
Naudas sods un piespiedu darbs būs piemērojams tikai par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem.
Naudas sodu par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagu noziegumu varēs piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja noziegums:
Likumprojekts paredz no KL izslēgt mantas konfiskāciju kā pamatsodu, jo praksē bieži vien personai netiek konstatēta konfiscējamā manta un šāda pamatsoda piespriešana ne vienmēr var sasniegt KL nostiprinātos soda mērķus. Vienlaikus ir saglabāta mantas konfiskācija kā papildsoda piemērošana.
Tiesību ierobežošanas sods un kombinētā sodu sistēma
Likuma grozījumi paplašina tiesību ierobežošanas soda saturu. Tiesību ierobežošana būs noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļaus
I.Gratkovska skaidro: "Ir paplašināti tie aizliegumi, ko ar šo papildsodu var noteikt. Piemēram, tādi līdz šim nebijuši sodi kā aizliegums apmeklēt noteiktas vietas un pasākumus. Jāuzsver arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Līdz šim tāda pieeja Latvijā nav bijusi, bet tā pastāv daudzās citās Eiropas valstīs.
Piemēram, ja personai piemēro brīvības atņemšanu līdz trim gadiem un piespiedu darbu, tad abus sodus izpildīs patstāvīgi. Tas nozīmē, ka sākumā persona izcieš brīvības atņemšanu un pēc tam jau piespiedu darbu. Šobrīd sistēma ir tāda, ka piespiedu darbs tiek pārrēķināts reālās brīvības atņemšanas dienās un kā piespiedu darbs faktiski netiek pildīts."
Ievērojami paplašinātas ir papildsoda – tiesību ierobežošanas - piemērošanas iespējas: obligāti piemērojamie tiesību ierobežošanas sodi būs paredzēti KL Sevišķās daļas pantos, savukārt alternatīvi piemērojamos tiesību ierobežošanas sodus būs iespējams piemērot tikai saskaņā ar KL Vispārīgās daļas nosacījumiem.
Alternatīvi piemērojamos tiesību ierobežošanas sodus varēs noteikt vienlaikus kopā ar obligāti piemērojamajiem.
Bet kombinētā sodu sistēma nozīmē to, ka, piemēram, piespiedu darbu turpmāk varēs piemērot arī kā papildsodu, nosacīti notiesājot.
Ne vienmēr sodi būs vieglāki
KL grozījumos ir konkretizēti soda noteikšanas principi. Nosakot soda mēru, būs jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Lai nodrošinātu to, ka katrs noziedzīgs nodarījums tiek novērtēts ar sodu, likumprojekts paredz atteikties no noziedzīgu nodarījumu kvalificējošās pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība.
"Šī spēkā esošā norma būtībā kropļo kriminālsodu sistēmu, sodu noteikšanu, it īpaši tad, ja personas ir specializējušās viena noteikta veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, piemēram, zādzībās. Ja šādas zādzības ir piecas, desmit vai vairāk, tad personām līdz šim nosaka sodu pēc konkrētās panta sankcijas daļas, un tas ne vienmēr atbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitam. Mēs piedāvājam šo sistēmu mainīt un sodu noteikt par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu," informē I.Gratkovska.
"Ir svarīgi, lai attīstīto Eiropas valstu krimināltiesību normatīvā regulējuma principi tiktu ietverti mūsu valsts normatīvajos aktos."
"Ir jāmin arī tādas lietas, kas attiecas uz KL 49.pantu, kas paredz vieglāku sodu noteikšanu. Šajā pantā ietvars līdz šim bija visai nenoteikts. Mēs piedāvājam tomēr šo izvēli traktēt atkarībā no izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma."
Tālab ir ieviesti konkrētāki nosacījumi KL 49.panta piemērošanai, nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu.
Šādos gadījumos personai nedrīkstēs piespriest mazāk kā:
Likumprojektā ir konkretizēti izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.
Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja būs izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona:
Administratīvs pārkāpums arvien ir administratīvs pārkāpums
KL grozījumu nosacītā otrā sadaļa attiecas uz izmaiņām likuma Sevišķajā daļā, kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam ievērojami grozītas pantu sankcijas un dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi.
Likumprojektā ir ļoti paplašinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu - naudas sods un piespiedu darbs - piemērošanas iespējas.
"Te ir svarīgi minēt pantu sankcijas, kur tas ir attaisnojams, atsakoties no brīvības atņemšanas minimālajām robežām, kā arī īpaši samazinot maksimālās robežas. Īpaši tas attiecas uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar nodarīto kaitējumu personas veselībai, dzīvībai, dzimumneaizskaramībai, kā arī narkotiku tirdzniecību. Par šiem noziegumiem sodi paliek nemainīgi, taču saistītā ar tā dēvētajiem mantiskajiem noziegumiem gan sodu minimālās, gan maksimālās robežas ir ievērojami samazinātas.
Tāpat ļoti daudziem kriminālpārkāpumiem un arī smagiem pārkāpumiem, kur brīvības atņemšana nepārsniedz piecus gadus, ir piedāvāts sodu papildināt ar alternatīvām sankcijām, kā naudas sodu, piespiedu darbu, lai tiesai būtu pēc iespējas lielākas izvēles iespējas un katrā gadījumā varētu piemērot taisnīgu sodu," informē I.Gratkovska.
Attiecībā uz likuma Sevišķo daļu ir jāmin arī atteikšanās no administratīvās atkārtotības: ja persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu un gada laikā atkārtojusi šo darbību vēlreiz, šobrīd KL to kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu un sauc personu pie kriminālatbildības.
"Ievērojami paplašinātas ir papildsoda – tiesību ierobežošanas - piemērošanas iespējas."
"Mēs piedāvājam no šādas sistēmas atteikties: ja persona izdara administratīvo pārkāpumu, tad neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmā vai 21.reize, tas joprojām pēc būtības ir un paliek administratīvais pārkāpums.
Savukārt, ja persona izdara pārkāpumu, kas radījis smagas sekas, tad jau tiek runāts par noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi tiek veidota sistēma, kas savstarpēji nošķir Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu no KL," uzsver TM Krimināltiesību departamenta direktore.
Likuma grozījumu projektā ir dekriminalizēti tādi noziedzīgi nodarījumi, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm.
Par šādiem nodarījumiem turpmāk tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība (piemēram, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos; vilciena patvarīgu apturēšanu) vai vispār netiks paredzēta kriminālā vai administratīvā atbildība (piemēram, par karavīra goda aizskaršanu).
Līdz ar grozījumiem KL tiks panāktas ne tikai konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, bet ieslodzījuma vietu noslodze samazināsies vidēji par 30 procentiem.
Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācija, pašlaik vidējais soda izciešanas laiks ieslodzījuma vietās ir seši gadi (kas atbilst vidējam brīvības atņemšanas sodam kāds pašreiz piemērojams saskaņā ar KL). Stājoties spēkā grozījumiem KL, vidēji piemērojamais brīvības atņemšanas sods tiek samazināts par diviem gadiem. Savukārt par mantiskiem noziegumiem (kas veido lielāko notiesāto īpatsvaru) brīvības atņemšanas sods tiks samazināts vidēji pat par 40 procentiem.
KL un pārējo likumu grozījumu projekti vēl jāizskata 11.Saeimā.
Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
