Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.” Tādējādi īrnieku uzturēšanās minētajā dzīvoklī uzskatāma par nelikumīgu un pēc īpašnieka rakstiska pieprasījuma viņiem dzīvojamās telpas ir jāatstāj.

Ja īres līguma patiešām nav, cita dzīvokļa piedāvājums no īpašnieka puses uzskatāms par pretimnākšanu, kas īrniekiem būtu jānovērtē un jāpieņem. Taču, ja šāda vienošanās nav iespējama, tad vienīgais veids, kā strīdu atrisināt, ir vērsties ar iesniegumu tiesā par dzīvojamās platības atbrīvošanu, pirms tam īrniekus rakstiski brīdinot par tiesvedības sākšanu.

Prasības sagatavošanai gan ieteicama pieredzējuša jurista konsultācija, jo šajā gadījumā pastāv kāds vērā ņemams apstāklis. Pēc īres līguma termiņa beigām īrniekam vajadzēja prasīt īres līguma termiņa pagarinājumu. Ja tas netika darīts, bet īrnieks arī pēc īres līguma termiņa izbeigšanās turpināja ilgstoši dzīvot īpašnieka mājā, kaut arī citā dzīvoklī, un regulāri maksāja īres un citus maksājumus, ko var pierādīt, uzrādot rēķinus, iznāk, ka īpašnieks šādu situāciju ir akceptējis, pieņemot īres maksu, un ir nodibinājušās īres faktiskās tiesiskās attiecības uz mutiskas vienošanās pamata bez rakstveida dokumenta noformēšanas.

Civillikuma (CL) 1488. pantā lasāms: „ Darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.”

Praksē juristu domas šīs normas piemērošanā dalās: vieni uzskata, ka dzīvojamās platības īres tiesisko attiecību vienīgais pamats ir īres līgums, bet citi atsaucas uz minēto CL normu. Ir tiesu lēmumi, kas īres tiesiskās attiecības akceptējuši arī bez īres līguma. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2007. gada 25. aprīļa sprieduma lietas SKC-311 motīvu daļā norāda: „(..) tas apstāklis, ka īres līgums nav bijis noslēgts atbilstoši likuma prasībām rakstveidā un pastāv īres tiesiskās attiecības, nav šķērslis, lai atzītu, ka bijusi vienošanās par (..) īres tiesiskām attiecībām (..), jo darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts.”