Labdien! Mantotā īpašumā jau labu laiku ir dzīvoklis, kur mitinās cilvēki bez īres līguma. Īres līgums pensijas vecuma kundzei ir bijis par citu dzīvokli šajā ēkā, bet tas jau vairāk nekā 10 gadus ir beidzies, bet šie cilvēki (nezināmu iemeslu dēļ) tagad dzīvo šajā dzīvoklī, par kuru nekad nav bijis noslēgts nekāds īres līgums. Gan komunālos maksājumus, gan īres maksu (kāda tā bijusi noteikta par iepriekšējo dzīvokli – neadekvāta pašreizējai situācijai) viņi veic. Problēma, ka cilvēki ir ļoti neatsaucīgi, bet es šo dzīvokli vēlos pakāpeniski (noteikti vairāk nekā gada laikā) izremontēt un izīrēt no jauna citiem cilvēkiem. Pašreizējie "īrnieki" ir kundze pensijas gados un viņas pilngadīgais dēls. Cik saprotu, pēc likuma man ir tiesības viņiem piešķirt citu dzīvojamo platību - un tad viņiem būtu jāpamet šis dzīvoklis (pašreizējais dzīvoklis atrodas Rīgas centrā, bet plānots viņiem piedāvāt dzīvokli Rīgas nomalē). Ko darīt, ja cilvēki pat pēc šāda lūguma atsakās pārvākties? Vai vienīgais variants ir tiesas procesa ierosināšana?
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.” Tādējādi īrnieku uzturēšanās minētajā dzīvoklī uzskatāma par nelikumīgu un pēc īpašnieka rakstiska pieprasījuma viņiem dzīvojamās telpas ir jāatstāj.
Ja īres līguma patiešām nav, cita dzīvokļa piedāvājums no īpašnieka puses uzskatāms par pretimnākšanu, kas īrniekiem būtu jānovērtē un jāpieņem. Taču, ja šāda vienošanās nav iespējama, tad vienīgais veids, kā strīdu atrisināt, ir vērsties ar iesniegumu tiesā par dzīvojamās platības atbrīvošanu, pirms tam īrniekus rakstiski brīdinot par tiesvedības sākšanu.
Prasības sagatavošanai gan ieteicama pieredzējuša jurista konsultācija, jo šajā gadījumā pastāv kāds vērā ņemams apstāklis. Pēc īres līguma termiņa beigām īrniekam vajadzēja prasīt īres līguma termiņa pagarinājumu. Ja tas netika darīts, bet īrnieks arī pēc īres līguma termiņa izbeigšanās turpināja ilgstoši dzīvot īpašnieka mājā, kaut arī citā dzīvoklī, un regulāri maksāja īres un citus maksājumus, ko var pierādīt, uzrādot rēķinus, iznāk, ka īpašnieks šādu situāciju ir akceptējis, pieņemot īres maksu, un ir nodibinājušās īres faktiskās tiesiskās attiecības uz mutiskas vienošanās pamata bez rakstveida dokumenta noformēšanas.
Civillikuma (CL) 1488. pantā lasāms: „ Darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.”
Praksē juristu domas šīs normas piemērošanā dalās: vieni uzskata, ka dzīvojamās platības īres tiesisko attiecību vienīgais pamats ir īres līgums, bet citi atsaucas uz minēto CL normu. Ir tiesu lēmumi, kas īres tiesiskās attiecības akceptējuši arī bez īres līguma. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2007. gada 25. aprīļa sprieduma lietas SKC-311 motīvu daļā norāda: „(..) tas apstāklis, ka īres līgums nav bijis noslēgts atbilstoši likuma prasībām rakstveidā un pastāv īres tiesiskās attiecības, nav šķērslis, lai atzītu, ka bijusi vienošanās par (..) īres tiesiskām attiecībām (..), jo darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!