Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likuma, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, 10. pantā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir:

• atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu;
• iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Likumā arī noteikts – ja dzīvokļa īpašums iegādāts izsolē, jaunajam īpašniekam visi maksājumi jākārto ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Tiktāl viss ir ļoti skaidrs.

Savukārt, ja dzīvoklis maina īpašnieku pirkšanas pārdošanas ceļā, regulējums ir miglaināks: „Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.”

Par maksājumiem nekas nav teikts. Zvērināts advokāts Jānis Lapsa LV portālam saistībā ar šo normu norādīja: „Pārvaldnieks uz pirkuma līguma pamata nevar sākt izsniegt rēķinus. Pirkuma līgumu nevar salīdzināt ar izsoles aktu, jo to apstiprina trešā persona – tiesa. Arī Civillikumā ir teikts – īpašnieks ir tas, kurš ierakstīts zemesgrāmatā. Tas, ka likumā šādas normas ir iekļautas, ir labi domāts, bet tam nav juridisku seku.”

Arī Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, atsaucoties uz Civillikumu un Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu („Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.”) pauž viedokli, ka jaunajam īpašniekam maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem jākārto no brīža, kad dzīvokļa īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā.

Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzskata: „Par īpašumu ir atbildīgs tas, kuram tas pieder, un tam arī jāmaksā. Tātad tas ir ar brīdi, kad apstiprināts darījums.”

Kā var spriest no jautājumā ietvertās informācijas, Jūs esat izpildījusi Dzīvokļa īpašuma likuma jauno prasību, informējot mājas pārvaldnieku par notariāli apstiprinātu pirkšanas un pārdošanas līgumu, un noslēgusi arī apsaimniekošanas līgumu. Tomēr, kā iepriekš minēts, apsaimniekotājs ir tiesīgs jaunajam īpašniekam piesūtīt maksājumu rēķinus no brīža, kad īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Tādējādi iznāk, ka līdz tam laikam maksājumi jākārto iepriekšējam īpašniekam.

Reālajā dzīvē pēc goda un taisnības loģisks šķiet Ģ. Beikmaņa skatījums – maksājumus kārto tas, kam īpašums reāli pieder un kas to izmanto. Šīs maksāšanas attiecības starp esošo un iepriekšējo īpašnieku patiešām var noregulēt pieņemšanas un nodošanas akts.

„Pieņemšanas un nodošanas akts ir vienošanās par savstarpējiem norēķiniem starp līguma slēdzējiem. Tiesiskajos aktos par šo dokumentu nav īpaša regulējuma, un tas ir saistošs tikai līguma slēdzējiem, bet ne attiecībās ar mājas apsaimniekotāju,” skaidro V. Peipiņš. „Noslēdzot šo līgumu, iesaistītajām personām ir jānoskaidro viss iespējamais par maksājumiem; par ūdens patēriņu precīzākie dati būs nevis pieņemšanas un nodošanas aktā minētie skaitļi, bet konkrēti rēķini ar konkrētiem datumiem un summām, kas attiecas uz laiku, līdz kuram iepriekšējais īpašnieks šo pakalpojumu izmantojis. Pieņemšanas nodošanas aktā vajadzētu būt nosacījumiem par rēķinu apmaksāšanas kārtību. Īpašniekiem galvenais ir par to savā starpā vienoties, un apsaimniekotājs šeit nevar būt arbitrs.”