Kā rīkoties, ja darba ņēmējam jāved bērns pie ārsta, bet darba devējs to neļauj darīt darba laikā un darba ņēmējam nav atlikušas atvaļinājuma dienas? Ārsta vizīte (kopā ar ceļu turp un atpakaļ) aizņem 3 stundas. Bērns ir vecumā līdz 18 gadiem. Bērns ir invalīds, un tiek apmeklēts bērna ārstējošais ārsts. Darba likuma 147. panta 3. punkts paredz, ka darba ņēmējam ir tiesības vest bērnu uz veselības pārbaudi, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Cik saprotu, tad, ja ir vajadzība, Latvijas teritorijā varētu atrast jebkuru medicīnas speciālistu, kurš strādā ārpus darba laika (izņēmumi būtu samērā reti). Kā rīkoties, ja, piemēram, bērns invalīds ir jāved pie ārstējošā fizioterapeita, neirologa, psihologa, ķirurga u.c. speciālistiem, kuri uzrauga viņa veselību jau kopš dzimšanas un strādā normālo darba laiku no plkst. 9:00 līdz 17:00? Vai, griežoties pie minētajiem speciālistiem, es varu izmantot Darba likuma 147. panta 3. punktā minētās tiesības, jo šāda nosaukuma ārstus es noteikti varētu atrast arī ārpus darba laika, bet tie nebūtu bērna invalīda ārstējošie ārsti, kuri pārzina viņa veselības vēsturi un stāvokli?
Darba likuma 147. panta trešā daļa nosaka, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.
Par īslaicīgu prombūtni darbiniekam ir pienākums savlaicīgi paziņot darba devējam.
Saskaņā ar Darba likuma 147. panta ceturto daļu īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu. Īslaicīgas prombūtnes minimālais un maksimālais laiks Darba likumā netiek regulēts.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!