Ja dzīvoklī parādās pelējums, apsaimniekotājam šī situācija ir jārisina. Ja apsaimniekotājam ir savs speciālists, viņš pieaicina to, ja nav, tad jāvēršas specializētā būvniecības uzņēmumā, un tas būs maksas pakalpojums, ko sniedz sertificēts būvinženieris. Piemēram, es kā namu pārvaldnieks esmu iegādājies speciālu mitruma mērītāju, ko izmantoju, apsekojot dzīvokļus, kur ir šāda problēma. Ja mitruma pakāpe ir paaugstināta, pirmām kārtām jādomā par to, kā mājoklī uzlabot gaisa apmaiņu. Ļoti bieži pēc remonta ventilācija ir likvidēta vannas istabās, tualetēs, virtuvēs. Ja dzīvoklī iebūvēti pakešu logi, ventilācijas nodrošināšana ir īpaši svarīga.

Ja dzīvokli apsekos sertificēts speciālists, viņš noteiks paaugstināta mitruma rašanās cēloni – vai tas ir nepietiekamas gaisa apmaiņas, vai tiešām ārsienu plaisu dēļ. Ja apsaimniekotājs sertificētu speciālistu neaicina, tad to par savu naudu var izdarīt dzīvokļa īpašnieks. Ja speciālists  savā atzinumā ieraksta, ka vainojamas ir sienas plaisas, dzīvokļa īpašnieks šo dokumentu iesniedz apsaimniekotājam.

Lai veiktu šādu remontu, ir nepieciešami papildu līdzekļi, tādēļ apsaimniekotājs sasauks dzīvokļu īpašnieku sapulci, lai balsotu par remonta veikšanu. Dzīvokļa īpašuma likumā ir skaidri pateikts: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību (16. panta otrās daļas 9. punkts).

Savukārt likuma 17. pantā ir noteikts - lai šādu lēmumu pieņemtu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja dzīvokļu īpašnieki nobalso “pret” (jo, iespējams, būs daudzi, kuriem plaisas sienā netraucē), tad neapmierinātais dzīvokļa īpašnieks var vērsties tiesā, lai apstrīdētu šo dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Taču šī procedūra būs gara, iespējams, vairāku gadu garumā.