2025. gadā kopējais ES fondu attiecināmo izdevumu apjoms Latvijā pārsniedza 1,4 miljardus eiro, un tika konstatētas 3707 neatbilstības par kopējo summu 2,4 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu neatbilstību skaits un summa ir pieauguši, kas skaidrojams ar plānošanas perioda aktīvāku ieviešanu un līdz ar to pieaugošu neatbilstību apjomu, kas atklāts, veicot ES fondu uzraudzību. Tika atgūti neatbilstoši izmaksātie izdevumi gandrīz 2 miljonu eiro apmērā jeb 82% no konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem.
“2025. gadā konstatētie neatbilstību gadījumi raksturo ES fondu uzraudzības un kontroles mehānismu efektivitāti – uzraudzības sistēma spēj savlaicīgi identificēt neatbilstības 1,4 miljardu eiro investīciju apjomā. Vienlaikus neatbilstību īpatsvars 0,17% apmērā no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem ir ļoti zems un atspoguļo projektu īstenotāju un uzraugošo iestāžu augsto atbildības līmeni un profesionālo darbu ES finansējuma ieguldīšanā,” norāda Revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane.
Izvērtējot konstatētās neatbilstības sadalījumā pa ES fondiem, visvairāk neatbilstību līdzīgi kā 2024. gadā tika atklātas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF) – 3073 neatbilstības jeb 83% no kopējā neatbilstību skaita. To finansiālā ietekme bija 1,2 miljoni eiro jeb 51% no kopējās neatbilstību summas. Savukārt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektos konstatēta 551 neatbilstība jeb 15% no kopējā neatbilstību skaita ar finansiālo ietekmi 0,5 miljoni eiro jeb 21% no kopējās neatbilstību summas.
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondā (EJZAF) konstatētas piecas neatbilstības ar finansiālo ietekmi 0,2 miljoni eiro jeb 10% no kopējās neatbilstību summas. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka gan ELGF, gan ELFLA un EJZAF projektu ieviešana tika uzsākta agrāk nekā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu ieviešana, kuros tradicionāli ir lielāki projekti un attiecīgi lielākas neatbilstību summas.
Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros 2025. gadā konstatēts viens nopietns pārkāpums – dubultais finansējums ar finansiālo ietekmi 14 tūkstošu eiro apmērā, kā arī 30 trūkumi. No tiem 28 bija saistīti ar iepirkumu normu pārkāpumiem un divi ar komercdarbības atbalsta normu pārkāpumiem. 2025. gadā tika konstatēts pirmais nopietnais pārkāpums kopš AF ieviešanas.
Analizējot neatbilstību veidus, visvairāk neatbilstību konstatēts saistībā ar noteikto ieviešanas nosacījumu neizpildi, kas veido 98% no kopējā neatbilstību skaita un 72% no kopējās neatbilstību summas. Tām seko iepirkumu normu pārkāpumi un projekta mērķa vai rādītāju neizpilde.
2025. gadā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros tika konstatēti divi aizdomu par krāpšanu gadījumi, savukārt 2024. gadā – 13 gadījumi. Papildus 2025. gadā tika konstatēts viens aizdomu par krāpšanu gadījums ELFLA 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Salīdzinot neatbilstību apjomus 2021.–2027. gada plānošanas perioda piektajā ieviešanas gadā ar iepriekšējo plānošanas periodu attiecīgo ieviešanas posmu, lielākajā daļā fondu vērojams neatbilstību apjoma samazinājums. To skaidro gan ar plānošanas periodu pārklāšanās, gan salīdzinoši lēnāka projektu ieviešana.
Ziņojumā apkopota arī izmeklēšanas iestāžu statistika par iespējamiem pārkāpumiem ES finansējuma izmantošanā. 2025. gadā Valsts policijā ierosināti pieci jauni kriminālprocesi, un kopumā tās lietvedībā bija 49 kriminālprocesi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja trīs jaunus kriminālprocesus, kopumā lietvedībā esot sešiem procesiem. Konkurences padome saņēma astoņus iesniegumus par iespējamiem konkurences pārkāpumiem publiskajos iepirkumos saistībā ar ES finansējumu, no kuriem četri tiek padziļināti izvērtēti. Savukārt Iekšējās drošības biroja lietvedībā bija divi kriminālprocesi, kas skar ES finanšu intereses.
AFCOS sagatavotais informatīvais ziņojums neietver informāciju par Eiropas Prokuratūras veiktajām izmeklēšanām, jo par savām darbībām Eiropas Prokuratūra sabiedrību informē patstāvīgi.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
