DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. septembrī, 2025
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvijā 2025. gada 1. pusgadā veikti 450,4 milj. bezskaidras naudas maksājumu 584,7 mljrd. eiro kopapjomā

FOTO: Freepik.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gada 1. pusgadā veica 450,4 milj. klientu bezskaidras naudas maksājumu 584,7 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2,5 milj. maksājumu 3,2 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidras naudas maksājumu skaits 2025. gada 1. pusgadā palielinājās par 6%, bet maksājumu kopapjoms – par 18%.

2025. gada 1. pusgadā joprojām lielākā daļa no visiem maksājumiem ir veikti ar kartēm, tomēr pieaugums ir vērojams abiem – gan karšu maksājumiem, gan kredīta pārvedumiem. Būtiskākais pieaugums kopējā maksājumu apjomā ir kredīta pārvedumiem, bet skaita ziņā lielāks pieaugums ir karšu maksājumiem.

Kredīta pārvedumu skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 53,6 miljoni maksājumu 75,1 mljrd. eiro apjomā (pieaugums attiecīgi par 9% un 6%).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidras naudas maksājumi bija karšu maksājumi (60,2% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36,7% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita). Nedaudz pieauga arī e-naudas izmantošana, sasniedzot 3,1% no kopējā maksājumu skaita.

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2025. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2,2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju).

Iedzīvotājiem bija pieejami 57,3 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS), 865 bankomāti Latvijā un septiņi bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2025. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3,2 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1,7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidras naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI