DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvijā 2025. gadā veikti 934 milj. bezskaidras naudas maksājumu 1,2 trilj. eiro apjomā

FOTO: Freepik.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidras naudas maksājumu 1,2 trilj. eiro kopapjomā. Vidēji dienā tika veikti 2,6 milj. maksājumu 3,3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidras naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7%, bet maksājumu apjoms – par 11%. 2025. gadā 60% no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36% bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Avots: Latvijas Banka.

Avots: Latvijas Banka.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111,3 milj. maksājumu 162,1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11%, bet apjoms – par 10%.

Avots: Latvijas Banka.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10,5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9%, bet apjoms samazinājās par 12%. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Avots: Latvijas Banka.

2025. gada beigās bija 2,3 milj. fiziskajām personām izdoto Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu karšu (vidēji 1,2 kartes vienam iedzīvotājam).

Avots: Latvijas Banka.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem bija pieejami 51,3 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS), 867 bankomāti Latvijā, kā arī 7,8 tūkst. POS un 7 bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2025. gada beigās pie Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem bija 3,2 milj. fizisko personu norēķinu kontu (vidēji 1,7 norēķinu konti vienam iedzīvotājam).

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI