Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums, kura darbības veids ir pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializētā vairumtirdzniecība, laika periodā no 2019.gada aprīļa līdz 2021.gada jūlijam savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus saistībā ar izejvielu, tostarp iepakojuma iegādēm ar vairākiem fiktīviem uzņēmumiem teju 160 000 eiro apmērā. Tas ļāva uzņēmumam izvairīties no PVN nomaksas un radīt valstij zaudējumus lielā apmērā – 33,4 tūkstošus eiro.
Turpinot noziedzīgās darbības laika posmā no 2021.gada augusta līdz decembrim šis pats uzņēmums PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus 39 300,00 eiro apmērā, kā rezultātā nenomaksātā PVN veidā nodarīja zaudējumus valsts budžetam 8,26 tūkstošu eiro, tas ir - ievērojamā apmērā.
Minēto noziedzīgo nodarījumu rezultātā uzņēmuma amatpersona ieguva savā rīcībā naudas līdzekļus 41, 7 tūkstošus eiro, kurus viņam bija pienākums iemaksāt valsts budžetā kā uzņēmuma PVN. Tomēr naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz fiktīvo uzņēmumu bankas kontiem, kuri bija noziedzīgā nodarījuma atbalstītāja kontrolē. Pēc tam atbalstītājs šos naudas līdzekļus izņēma skaidrā naudā bankomātā un atgrieza uzņēmuma īpašniekam. Šādā veidā uzņēmuma amatpersona ar citas personas atbalstu legalizēja nenomaksāta PVN veidā iegūtus naudas līdzekļus.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks: “Nodokļu un muitas policijas pārvalde pievērš pastiprinātu uzmanību ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā noteiktajiem pasākumiem, t.sk nelikumīgās naudas aprites jomā. Krāpnieciskas darbības veido ievērojamu ēnu ekonomikas daļu, jo noziedzīgi iegūtā un legalizētā skaidrā nauda kalpo arī kā “aplokšņu” algu izmaksu avots.”
Noskaidrots, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājam atbalstu noziedzīgo nodarījumu īstenošanā sniedza persona, kura iepriekš tika aizturēta citā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā esošajā apjomīgajā kriminālprocesā, kurā 2021.gada nogalē tika veiktas vairākās kratīšanas un citas procesuālās darbības.
Atbildība par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 218.panta 2.daļā1, 218.1panta 2.daļā2 un 195.panta 3.daļā3, un bargākā tiesas sprieduma gadījumā tā var būt brīvības atņemšana līdz pat 10 vai 12 gadiem.
2024. gada piecos mēnešos VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai kopumā ir nosūtījusi 93 kriminālprocesus, kuros konstatētais valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir vairāk nekā 16 miljoni eiro, un novērstais kaitējums gadījumos, kad to ir iespējams aprēķināt, ir vairāk nekā 400 000 eiro. Savukārt arestēto finanšu līdzekļu apmērs šī gada piecos mēnešos ir 4,9 miljoni eiro.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. – 2027.gadam
2024.gada 25.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kurā ir iekļauti vairāki pasākumi nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšanai un “aplokšņu algu” izmaksu ierobežošanai. Plānā būtiska uzmanība ir pievērsta iestāžu savstarpējai sadarbībai, t.sk. veicot skaidras naudas plūsmas monitoringu ar akcentu uz nezināmās izcelsmes skaidru naudu. Vienlaikus, lai uzlabotu naudas plūsmas caurskatāmību, ir paredzēts noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, noteikt pienākumu darba devējam informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, kā arī pienākumu uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
