Godprātīgiem klientiem draudzīgs finanšu sektors
Pēdējo gadu laikā sabiedrības neapmierinātību rosinājušas atsevišķas situācijas, kurās finanšu sektora institūcijas pārtrauc vai neuzsāk sadarbību ar atsevišķiem klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no iespējama NILLTPF vai sankciju riska, nevis piemēro uz risku novērtējumu balstītu pieeju. Stratēģijas mērķis ir veicināt efektīvu, jēgpilnu un klientiem draudzīgāku NILLTPF risku apzināšanu un vadīšanu banku sektorā. Tāpat tā paredz samērīgu un efektīvu normatīvo aktu prasību piemērošanu ar mērķi ierobežot un novērst negatīvo seku un kaitējuma rašanos Latvijas finanšu sistēmas drošībai un plašai pieejamībai.
“Iepriekšējos gados ir veiktas būtiskas reformas, lai pilnveidotu Latvijas spējas identificēt un mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus. Tomēr ir nepieņemami, ka šo ieviesto reformu rezultātā finanšu iestādes nepamatoti izvairās no riska, nevis piemēro uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, lai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu ērta piekļuve finanšu pakalpojumiem. Strādājot kopā, mums jāatrod pareizais līdzsvars jēgpilnām prasībām, lai finanšu noziegumi tiktu atklāti, bet lai tas neapgrūtina un neapdraud normālu piekļuvi finanšu pakalpojumiem godprātīgiem klientiem,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Latvijas publiskajā telpā izskan viedokļi par nesamērīgu NILLTPFN prasību piemērošanu un nepamatotu sadarbības pārtraukšanu vai neuzsākšanu ar klientiem, lai izvairītos no riska. Uzraudzības laikā novērots, ka atsevišķās situācijās sektora dalībnieki īsteno striktākus riska pārvaldības pasākumus nekā būtu nepieciešams, tostarp klientiem vai klientu grupām ar zemu NILLTPF riska līmeni.
Šāda sadarbības pārtraukšana vai neuzsākšana var radīt tālejošas sekas konkrētām klientu grupām, jo tām tiek kavēta efektīva piekļuve finanšu sistēmai. Ar to, ka finanšu institūcijas neuzsāk sadarbību vai atsaka sadarbību noteiktām klientu grupām, finanšu pakalpojumu sniegšana var tikt novirzīta uz tirgus dalībniekiem ar ne tik spēcīgām un piemērotām kontrolēm, citu valstu vai pat ārpus regulētiem finanšu kanāliem, tādējādi radot nacionāla mēroga ievainojamību.
Ievainojamākie sabiedrības locekļi, piemēram, bēgļi, trešo valstu studenti un viesstrādnieki, var būt pakļauti paaugstinātai finansiālai atstumtībai. Tāpat nepamatota sadarbības pārtraukšana var veicināt finanšu pakalpojumu sniedzēju koncentrāciju, vājināt konkurenci un inovatīvo izaugsmi, kā arī palielināt finanšu pakalpojumu izmaksas.
Starptautisko organizāciju novērojumu un Latvijas Bankas veikto uzraudzības pasākumu secinājumu analīze izgaismo vairākus cēloņus, kāpēc bankas ir pārlieku piesardzīgas un atsakās no riska vadības. Stratēģijā ir ietverti veicamie pasākumi godprātīgiem klientiem draudzīga banku sektora veidošanā, kā arī anonimizēti piemēri, kas raksturo konkrētas situācijas, kādās finanšu institūcijas sadarbību ar klientu nav uzsākušas vai esošā sadarbība ir pārtraukta. FSAP apstiprinātie pasākumi vērsti uz to, lai klientu izpētes procesu padarītu vairāk uz risku balstītu un zema riska klienti netiktu apgrūtināti ar būtiskas informācijas pieprasījumiem, kā arī lai tiktu uzlabota komunikācija ar finanšu institūciju klientiem.
Progress kreditēšanas šķēršļu novēršanā
FSAP sēdē izvērtēts progress saistībā ar 2023. gada 25. maijā dotajiem uzdevumiem, lai novērstu kreditēšanu kavējošos faktorus Latvijā. Šis jautājums nonāca FSAP darba kārtībā, jo apstākļos, kad banku sektors ir strādājis stabili un ar augstu peļņu, tā devums ekonomikas izaugsmē ir bijis nepietiekams, tai skaitā kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi. FSAP 2023. gada 25. maija sēdē tika konstatēts, ka problēmas ir vērojamas gan banku piesardzīgā kreditēšanas politikā, gan uzņēmēju vēlmē aizņemties, gan pārāk smagnējā regulējumā (piemēram, būvniecībā un mājokļu siltināšanā), kā rezultātā investīciju līmenis tautsaimniecībā ir nepietiekams, kavējot ekonomikas izaugsmi. FSAP sēdē institūcijas un banku sektors vienojās par konkrētiem uzdevumiem, un gandrīz 9 mēnešus vēlāk izvērtēts progress to īstenošanā.
Konstatēts, ka Latvijas Banka visus pērn maijā sadarbībā ar nozari identificētos pasākumus savā kompetences jomā ir paveikusi, tostarp ar uzraudzības normatīvā regulējuma izmaiņām noņemti identificētie nozares norādītie regulatīvie šķēršļi; samazināts administratīvais slogs, pārskatot banku datu ziņošanas pienākumu; veikta padziļināta finansējuma pieejamības situācijas Latvijā analīze un traucējošo faktoru izvērtēšana; nodrošināta un publiskota regulāra un pilnīga informācija par kredītu un depozītu procentu likmēm. Saeimā konceptuāli atbalstīta likumprojektu pakete, kuras mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām; nākamais solis būtu atvieglot pārkreditēšanu arī uzņēmējdarbībai izsniegtajiem kredītiem. Progress vērojams Ekonomikas ministrijas atbildības jomās, rosinot būvniecības procesa vienkāršošanu. Ministrija iecerējusi vēl virkni pasākumu, tostarp stiprināt “Altum” kapacitāti uzņēmējdarbības finansēšanā u.c.
FSAP sēdē tika uzklausīts banku viedoklis par to paveikto kreditēšanas veicināšanai. FSAP turpinās regulāri izvērtēt progresu kreditēšanas kavējošo faktoru novēršanā.
"Nu jau praktiski gads apkārt, kopš pie viena galda kopā ar banku sektoru, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju tika identificēti darāmie darbi ar mērķi sagatavot augsni sekmīgākai kreditēšanas attīstībai nākamajā biznesa ciklā. Latvijas Banka visus savus FSAP identificētos uzdevumus ir izpildījusi, bet ar pārējiem darbiem progress ir lēnāks. Jauns kāpums ekonomikā varētu iesākties jau šī gada otrajā pusē – lai kreditēšana varētu to balstīt, nepieciešams steidzami padarīt visus mājasdarbus. Kreditēšana ir kā pulkstenis – ja nestrādā viss mehānisms, tad nestrādā nekas," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
