DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. novembrī, 2023
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Noziedzība

VP Rīgas reģiona pārvalde pēdējo mēnešu laikā aizturējusi 16 “naudas mūļus”

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ārvalstīs regulāri tiek atklāti un likvidēti krāpnieciskie zvanu centri, tostarp jau ziņots, ka vairāki no tiem konstatēti ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm sadarbojoties ar Latvijas Valsts policiju (VP). Tomēr šis krāpšanu veids visā Eiropā aizvien ir aktuāls. Telefonkrāpšanu izdarīšanā tiek piesaistīti tā saucamie “naudas mūļi” jeb personas, kas par atlīdzību piekritušas līdzdarboties noziegumā, saņemot no iedzīvotājiem izkrāpto naudu klātienē vai ļaujot to pārskaitīt caur saviem kontiem. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi pēdējo četru mēnešu laikā aizturējuši 16 “naudas mūļus”, kas saistīti ar telefonkrāpniecību. Papildus tam “naudas mūļus” ik nedēļu aiztur arī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, un šajā jomā strādā arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Valsts policija aktīvi strādā telefonkrāpšanu apkarošanas jomā.  Ņemot vērā to, ka krāpnieki pārsvarā zvana no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā, tiek īstenota starptautiskā sadarbība ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm un šādu noziegumu atklāšana ir laikietilpīga.

Minēto noziegumu organizētāji ir starptautiskas organizētās noziedzības grupas, kas izveido krāpnieciskus zvanu centrus ar daudz darbiniekiem, un katram no tiem ir sava noteikta funkcija. Krāpnieciskajos zvanu centros tiek izmantotas numuru viltošanas tehnoloģijas un  krāpnieki zvana no modificētiem telefona numuriem. Iepriekš fiksēti gadījumi, kad krāpnieki izmantojuši pat policijas un banku tālruņa numurus.

Psiholoģiski ietekmējot cietušos un uzdodoties par bankas darbiniekiem, policistiem, “Google” pārstāvjiem u.tml., krāpnieki mēģina pārliecināt, ka zvana saņēmēja finanšu līdzekļi ir apdraudēti. Bieži vien noziedznieki pāriet uz komunikāciju saziņas lietotnē “Whatsapp”, kur izveidots krāpniecisks profils, un ticamības radīšanai tā vizuālajā noformējumā izmantots, piemēram, bankas logotips vai kādas tiesībsargājošās iestādes augsta ranga amatpersonas fotogrāfija. Lielākai ticamībai mobilajā lietotnē tiek sūtīti dažādi viltoti dokumenti, piemēram, viltota Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka dienesta apliecība. Pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā, taču ir konstatēti gadījumi, kad zvanu centros darbam piesaistītas personas ar latviešu valodas zināšanām.

Krāpnieki mēdz cietušos pierunāt telefonā vai datorā uzinstalēt dažādas programmatūras (“AnyDesk”, “TeamViewer” u.c.), lai varētu attālināti pieslēgties viņa ierīcei. Ja ir uzinstalēta programmatūra uz datora vai telefona, krāpnieki pārņem kontroli pār cietušās personas viedierīcēm un viņa vārdā piesaka kredītaizņēmumus no ātro kredītu kompānijām. Naudas aizņēmumi tiek ieskaitīti cietušā norēķinu kontā un tiek pieprasīts izņemt naudu no bankomāta, atdot “apdrošināšanas kompānijas pārstāvim” vai tml. Ja apkrāptais joprojām tic krāpniekiem, tie mudina viņu ieķīlāt īpašumus un naudu izņemt un atdot.

Skaidras naudas saņemšanai no upuriem tiek izmantoti “naudas mūļi”. Tās ir personas, kas paņem naudu un pēc viņām dotām instrukcijām aiznes nodod tālāk citām personām, kuras savukārt nodod to nākamajām personām vai pārskaita caur nebanku finanšu kompānijām vai apmaina uz kriptovalūtām un pārskaita, izmantojot kriptovalūtu biržas. Identificēts, ka par “naudas mūļiem” izmanto gan cietušās personas pēc to apkrāpšanas, solot par šo darbību noteiktu atlīdzību, gan speciāli vervētus naudas mūļus. Latvijā “naudas mūļi” tiek sūtīti pārsvarā no Ukrainas, kā arī meklēti Latvijā sludinājumu portālos, solot atlīdzību.

VP RRP Kriminālpolicijas pārvalde pēdējos četros mēnešos aizturējusi 16 personas, kas darbojušies kā “naudas mūļi” un saistītas ar telefonkrāpniecību. No tām astoņām personām piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Kopumā šajos kriminālprocesos atsavināti 350 720 eiro, kas, visticamāk, iegūti noziedzīgā ceļā.

Valsts policija stingri brīdina neuzticēties šādiem piedāvājumiem un nepiekrist no svešām personām saņemt skaidru naudu vai nodot to citiem, kā arī neļaut izmantot savu kontu kredītiestādē svešu finanšu līdzekļu saņemšanai, izņemšanai vai pārskaitīšanai! Par šādām darbībām ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai līdzdalību krāpšanā.

Tāpat Valsts policija aicina iedzīvotājus aizvien atgādināt saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, par telefonkrāpšanām un to, ka nevienam nedrīkst atklāt savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju! 

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI