Vispārīgo būvnoteikumu 60. punkts šobrīd nosaka, ka gadījumā, ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad ir nepieciešams veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Taču praksē secināts, ka nebūtisku izmaiņu būvprojektā gadījumos ekspertīze rada lielāku slogu nekā ir potenciālais sabiedrības ieguvums. Līdz ar to MK noteikumi precizēti, nosakot, ka atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.
Vienlaikus, lai paātrinātu būvdarbu gaitu, tiek paredzēts, ka gadījumā, ja nepieciešama būvprojekta izmaiņu ekspertīze, būvdarbi būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, ir pārtraucami tikai tajos gadījumos, kad būve būvdarbu laikā tiek ekspluatēta. Tas ļaus būvprojekta izmaiņu ekspertīzes laikā, neradot draudus sabiedrības drošībai, turpināt būvniecības procesu dalībnieku saskaņotu un būvvaldes akceptētu būvprojekta izmaiņu realizāciju.
Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna uzdevumu par minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka būvdarbu žurnālā būs jānorāda informācija par derīgo izrakteņu ieguves atļaujas rekvizītiem (izdevējs, numurs un datums). Tas ļaus atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam uzkrāt informāciju par būvobjektā ieviestajiem minerālmateriāliem, lai Valsts vides dienests varētu pēcāk šo informāciju izmatot derīgu izrakteņu ieguves kontrolei.
Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 140. punktā noteikts, ka gadījumos, ja būvinspektors konstatē, ka, veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli. No esošā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, ka attiecīgā pienākuma ietvaros tiks informēts arī Valsts vides dienests. Līdz ar to precizēts Vispārīgo būvnoteikumu attiecīgais punkts, norādot, ka ar vārdiem “institūciju, kura veic vides valsts kontroli” ir saprotams arī Valsts vides dienests.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.
