DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. maijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes

Saskatot nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu saistībā ar nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu, Senāts vēršas Satversmes tiesā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Senāta Administratīvo lietu departaments 17.maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu, apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā.

Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi.

Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4panta otrās daļas 2.punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrajam teikumam. Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā. Proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4panta otrās daļas 2.punkts satur pieņēmumu, ka persona ir izdarījusi iepriekšējo nodokļu pārkāpumu pat tad, ja par to norit tiesvedība.

Senāta ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par nodokļu pārkāpuma atkārtotību skaidri norāda uz iestādes pārliecību, ka pieteicēja ir pieļāvusi arī iepriekšējo nodokļu pārkāpumu.

Senāts uzskata, ka no Satversmes 92.panta otrajā teikumā ietvertās nevainīguma prezumpcijas izriet, ka, pirms tiesvedība nav noslēgusies ar spēkā stājušos spriedumu, neviens nevar apgalvot vai vismaz radīt tādu iespaidu, ka persona ir vainīga nodokļu pārkāpumā, par kuru vēl noris tiesvedība. Pieteicējai ir jābūt nodrošinātai iespējai atspēkot apstrīdētajā normā ietverto pieņēmumu, vēršoties administratīvajā tiesā.

Senāta ieskatā, divkāršas soda naudas piemērošanas pamatā nevar būt pieņēmums, ka tiesvedība administratīvajā lietā noslēgsies ar spriedumu, kas apstiprinās Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos nodokļu pārkāpumus. Nodokļu pārkāpumi ir jākonstatē atbilstoši likumam, kas attiecīgajā gadījumā nozīmē to, ka personai ir tiesības vērsties tiesā, lai atspēkotu iestādes pieņemto lēmumu par nodokļu pārkāpumu pieļaušanu.

Senāts turpinās lietas izskatīšanu pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Lieta Nr.SKA-25/2022 (A420463113).

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI